D vitamīna ārpusskeleta efekti

mm

Margarita Romanova

Dr., endokrinoloģe, primārās veselības aprūpes centrs Ziepniekkalns, veselības centrs Pļavnieki

rudens-2013-arpusskeleta-efekti

D vitamīnam ir būtiska nozīme cilvēka organismā. Viena no D vitamīna funkcijām ir kaulu veselības nodrošināšana, regulējot kalcija un fosfora vielmaiņu. Bet pēdējos gadu desmitos veiktie pētījumi pierāda, ka D vitamīns labvēlīgi ietekmē ikviena orgāna darbību un visus procesus organismā.

D vitamīns un alerģiskās slimības

Vairāku pētījumu dati liecina, ka D vitamīna deficīts ir viens no riska faktoriem, kas veicina pārtikas alerģijas attīstību bērniem pirmajos dzīves gados. Pietiekams D vitamīna līmenis asinīs ir saistīts arī ar samazinātu bronhiālās astmas attīstības biežumu. Bērniem bronhiālo astmu sastop piecas reizes retāk, ja viņu mātēm grūtniecības laikā ir bijis pietiekams D vitamīna daudzums organismā. Arī pieaugušiem cilvēkiem bronhiālās astmas izteiktība ir saistīta ar D vitamīna deficītu: jo izteiktākas pakāpes slimības gaita, jo zemāks ir D vitamīna līmenis asinīs.

D vitamīns un imunitāte

D vitamīns nodrošina normālu imūno reakciju, paaugstinot organisma pretošanās spēju dažādām slimībām. Cilvēks ar nepietiekamu D vitamīna līmeni asinīs ir pakļauts gripas un citu augšējo elpošanas ceļu slimību attīstībai. Zināms, ka samazināts D vitamīna līmenis būtiski iespaido tuberkulozes risku. Jau kopš deviņ­padsmitā gadsimta tuberkulozi ārstēja ar zivju eļļu un saules gaismu.

D vitamīns un autoimūnās slimības

D vitamīns pasargā no autoimūna procesa attīstības un līdz ar to samazina autoimūno slimību biežumu. Cilvēkiem ar pietiekamu D vitamīna koncentrāciju asinīs ir zemāks risks saslimt ar 1. tipa cukura diabētu. Apmēram 68% gadījumu pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Pazemināts D vitamīna līmenis saistīts ar palielinātu reimatoīdā artrīta aktivitāti, tāpēc D vitamīnu rekomendē reimatoīdā artrīta ārstēšanā, jo tas palīdz samazināt sāpes un iekaisumu.

D vitamīns un ļaundabīgi audzēji

Atsevišķi ļaundabīgu audzēju veidi ir saistīti ar D vitamīna deficītu organismā. D vitamīns, ietekmējot daudzu audzēju šūnas, veicina to bojāeju. Pētījumu dati liecina, ka D vitamīna deficīts saistīts ar kolorektālā, krūts un priekšdziedzera vēža attīstības paaugstinātu risku. Regulāra D vitamīna un kalcija lietošana sievietēm menopauzē samazina krūts un dzemdes vēža risku par 50%.

D vitamīns un sirds asinsvadu slimības

Pasaulē notiek intensīvi pētījumi par D vitamīna lomu sirds asinsvadu slimību ārstēšanā un profilaksē. Pietiekams D vitamīna daudzums asinīs labvēlīgi ietekmē asinsvadu un sirds šūnas, pasargā asinsvadus no aterosklerozes, līdz ar to samazina miokarda infarkta risku, kavē sirds asinsvadu slimības progresēšanu. Daži pētījumi pierāda, ka D vitamīnam piemīt arī arteriālo asinsspiedienu samazinošais efekts.

D vitamīns un metabolās slimības

Cilvēkiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem, kuriem novērojams zems D vitamīna līmenis, risks saslimt ar metabolo sindromu ir par 52% lielāks nekā cilvēkiem ar pietiekamu D vitamīna līmeni organismā. Metabolais sindroms ir dažādu saslimšanu kombinācija, ieskaitot paaugstinātu asinsspiedienu, aptaukošanos, paaugstinātu holesterīna un citu lipīdu līmeni un insulīna rezistenci. Pacientiem ar pietiekamu D vitamīna līmeni 2. tipa cukura diabēta attīstības biežums ir par 43% mazāks nekā cilvēkiem ar D vitamīna deficītu. D vitamīns stimulē insulīna sintēzi un uzlabo jutību pret insulīnu, tādējādi D vitamīnam ir arī zināms antidiabētisks efekts.

Aptaukošanās gadījumā D vitamīna līmenis ir samazināts, jo taukos šķīstošais vitamīns tiek iesaistīts taukaudos, kur tas nav aktīvs.

D vitamīns un āda

D vitamīnu pielieto psoriāzes ārstēšanā. Zināms, ka pacientiem ar psoriāzi ziemas laikā D vitamīna deficīts ir 81% gadījumu. Pacientiem, kas cieš no psoriāzes un psoriātiskā artrīta, D vitamīna deficīts veicina slimības paasinājumu un iekaisuma pastiprināšanos. Bērniem ar atopisko dermatītu un ekzēmu bieži ir nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Jo zemāka ir D vitamīna koncentrācija, jo smagāka slimības gaita tiek novērota.

D vitamīns un nervu sistēmas slimības

D vitamīnam ir svarīga loma galvas smadzeņu attīstībā un darbībā. ASV pētījumu dati liecina, ka D vitamīna deficīts palielina depresijas attīstības biežumu, kā arī pavājina galvas smadzeņu darbību (piemēram, atmiņu un intelektuālās spējas) gados vecākiem cilvēkiem.

Pateicoties saviem daudzveidīgajiem efektiem, no kuriem daži ir atklāti pavisam nesen, D vitamīns ir unikāls. D vitamīnam jābūt pietiekamā daudzumā cilvēka organismā ne tikai bērna attīstības laikā, bet arī visas turpmākās dzīvēs garumā!

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *