D vitamīns gados vecākiem cilvēkiem

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

rudens-2013-d-vitamins-gados

D vitamīns ir taukos šķīstošs sterolu grupas vitamīns, kas veidojas cilvēka organismā saules ietekmē un kuru var uzņemt arī ar dažiem pārtikas produktiem. D vitamīns nepieciešams normālai cilvēka organisma funkcionēšanai, kaulu veselībai un labākai muskuļu darbībai.

D vitamīns, kas veidojas cilvēka ādā saules staru ietekmē, ir D3 vitamīns jeb holekalciferols. Tas nodrošina cilvēka organismu ar 80–90% nepieciešamā D vitamīna daudzuma. To iespējams uzņemt arī ar dažiem pārtikas produktiem (piemēram, lasis un konservēts tuncis). Tikai atsevišķas augu un sēņu sugas (piemēram, baravikas) veido ergosterolu, kas saules ietekmē pārveidojās par D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu.

rudens-2013-d-vitamins-gados-shema

Avots: Dr. Maijas Mukānes izveidota shēma

D vitamīnam organismā ir sarežģīta vielmaiņa. Sintezējoties ādā vai uzņemot to ar pārtikas produktiem, D vitamīnam ir nepieciešams pārveidoties, lai kļūtu par aktīvu formu, kas iedarbojas uz organisma audos esošajiem receptoriem. No sākuma D3 un D2 vitamīns aknās pārveidojās par kalcidiolu jeb 25(OH)D vitamīnu. Nozīmīgākais orgāns, kurā notiek tālākā D vitamīna pārveidošanās, ir nieres. Nierēs D vitamīns kļūst par hormonu jeb kalcitriolu – 1,25(OH)D vitamīnu, kas ietekmē visu orgānu sistēmu darbību: skeleta un muskuļu, nervu un sirds asinsvadu sistēmas darbību. Atklāta saikne arī starp nepietiekamu D vitamīna līmeni organismā un paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, cukura diabēta attīstību un palielinātu dažu audzēja veidu rašanās risku.

Samazinātu D vitamīna daudzumu organismā sauc par D vitamīna deficītu. D vitamīna deficīta iemesli ir dažādi, bet vecums pēc 65 gadiem ir nozīmīgs riska faktors. D vitamīna deficīta iemeslus var iedalīt trīs lielās grupās:

  1. nepietiekama D vitamīna uzņemšana;
  2. izmainīta D vitamīna pārveidošanās;
  3. pastiprināta D vitamīna noārdīšanās organismā.

Nepietiekama D vitamīna uzņemšana

Gados vecāki cilvēki mazāk uzturas saules gaismā, jo retāk dodas pastaigās galvas reiboņu, nespēka vai piespiedu mazkustīguma dēļ citu saslimšanu rezultātā. Sociāli ekonomisko apstākļu rezultātā gados veci cilvēki arī ar uzturu nevar uzņemt D vitamīnu pietiekamā daudzumā. Tāpēc šai pacientu grupai ir augstāks D vitamīna deficīta attīstības risks.

Izmainīta D vitamīna pārveidošanās

Ja kādā no D vitamīna vielmaiņas posmos iesaistītajiem orgāniem – ādā, aknās vai nierēs – ir izmainīta darbība, var veidoties D vitamīna deficīts. D vitamīna trūkums biežāk attīstās gados vecākiem cilvēkiem fizioloģisku izmaiņu rezultātā, organismam novecojot.

Novecojot āda kļūst plānāka un D vitamīna receptoru tajā kļūst mazāk, kā rezultātā D vitamīna veidošanās ādā ir mazāka, un attīstās D vitamīna deficīts.

Aknas ir viens no orgāniem, kas līdz ar gadiem tiek skarts salīdzinoši mazāk. Aknu funkcija dzīves laikā būtiski nemainās, lai arī pakāpeniski mainās aknu audu uzbūve mikroskopiskā līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka pārmērīga alkohola lietošana un aknu slimības (piemēram, vīrusa B vai C hepatīts) būtiski mazina aknu funkciju un līdz ar to D vitamīna pārveidošanos, kā rezultātā var attīstīties D vitamīna deficīts.

Līdz ar vecumu nieru funkcija fizioloģiski mazinās – nieru audu daudzums un filtrējošo vienību jeb nefronu skaits krītas, nieru asinsvadi kļūst neelastīgi, kā rezultātā pavājinās asins plūsma nierēs. Nieru funkcija mazinās aptuveni par 1% gadā pēc 60 gadu vecuma. Saslimšanas, kuru dēļ nieru funkcija mazinās straujāk, ir cukura diabēts, nekontrolēti augsts asinsspiediens, ateroskleroze, autoimūnas saslimšanas (piemēram, sarkanā vilkēde), nierakmeņi un pastiprināta medikamentu lietošana (piemēram, aspirīns, diklofenaks, antibiotiķi un ķīmijterapijas medikamenti). Šo saslimšanu rezultātā var attīstīties hroniska nieru slimība. Nieru funkcijas pasliktināšanās būtiski ietekmē D vitamīna aktīvās formas jeb kalcitriola veidošanos, līdz ar to vispārēji D vitamīna daudzums organismā var būt pietiekams, bet tā pārveidošanās tik ļoti nepieciešamajā aktīvajā formā nenotiek.

Pastiprināta D vitamīna noārdīšanās

Pastiprināta D vitamīna noārdīšanās notiek dažu asins audzēju (piemēram, limfomas) un tuberkulozes gadījumā, kā arī pastiprinātas epitēlijķermenīšu darbības jeb primāra hiperparatireoīdisma rezultātā.

D vitamīna deficīts būtiski ietekmē veselību un dzīves kvalitāti, turklāt ziemeļu platuma grādos, kur atrodas arī Latvija, D vitamīna deficīts ir plaši sastopams. Lai precizētu D vitamīna daudzumu organismā un lai diagnosticētu deficītu, nepieciešams veikt D vitamīna līmeņa noteikšanu asinīs.

Sākotnēji D vitamīna deficīts pacientiem sūdzības neizraisa, bet ar laiku var parādīties tādi simptomi kā, piemēram, nogurums, nervozitāte, galvassāpes, miega traucējumi, muskuļu vājums, apetītes pazemināšanās un svara zudums, redzes vai zobu stāvokļa pasliktināšanās, ādas problēmas, biežas saaukstēšanās. D vitamīns ir ļoti svarīgs kaulu vielmaiņai un ir viens no pamatelementiem, kas nepieciešams veseliem un stipriem kauliem. Īpaši jāuzsver, ka D vitamīna deficīts gados vecākiem cilvēkiem rada nopietnākas problēmas – izteikti samazinās muskuļu spēks, kā rezultātā mainās cilvēka gaita, un palielinās iespēja nokrist. Kritiena rezultātā var notikt «trauslo» kaulu (piemēram, augšstilba kaula kakliņa vai apakšdelma kaulu) lūzums, kas šajā vecumā izraisa nozīmīgas sekas – nespēju pilnvērtīgi kustēties, aprūpēt sevi un līdz ar to vispārēji mazina dzīves kvalitāti.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, kļūst skaidrs, ka D vitamīna deficīts ir jāārstē. D vitamīna deficīta ārstēšanas pamatā ir iztrūkstošā vitamīna aizvietošana ar D2 vai D3 vitamīnu saturošiem medikamentiem. Šie medikamenti var būt tablešu, kapsulu vai eļļas šķidruma veidā. Uzskata, ka D2 vitamīnu saturoši medikamenti vājāk uzsūcas kuņģa zarnu traktā un lēnāk ietekmē D vitamīna daudzuma palielināšanos organismā, līdz ar to priekšroka parasti tiek dota D3 vitamīnu saturošiem medikamentiem. D3 vitamīna medikamenti var saturēt neaktīvo vai aktīvo D vitamīna formu. Neaktīvo D3 vitamīna formu lieto veseliem cilvēkiem ar nepietiekamu D vitamīna daudzumu organismā. Biežāk to nozīmē profilaksei grūtniecības un zīdīšanās laikā, jaundzimušajiem vai zīdaiņiem, kā arī cilvēkiem, kuri nepietiekami uzturas saules gaismā. Ja pacientiem ir izmaiņas kādā no D vitamīna pārveidošanās posmiem, īpaši, ja ir atklāta nieru funkcijas samazināšanās, priekšroka tiek dota aktīvai D vitamīna formai. Aktīvā D3  vitamīna medikamentus lieto arī gadījumos, kad pacientiem ir izteikti pazemināts D vitamīna līmenis un organismā jau attīstījušies D vitamīna deficīta sarežģījumi, piemēram, osteomalācija vai osteoporoze. Jāatzīmē, ka ārstēšana ar aktīvā D3 vitamīna formu ir piemērota tiem pacientiem, kuriem pamata slimības ārstēšanai ir jālieto glikokortikosteroīdi (piemēram, prednizolons vai metilprednizolons) un kuriem jau ir attīstījusies osteoporoze šo medikamentu lietošanas rezultātā.

D vitamīna medikamentu devu izsaka starptautiskajās vienībās jeb saīsināti SV, turpretī aktīvo D vitamīnu formu izsaka mikrogramos jeb saīsināti mkg. Starptautiskie eksperti iesaka D vitamīna deficīta gadījumā lietot vismaz 1000–2000 SV katru dienu. Pacientiem ar palielinātu ķermeņa svaru un izteiktām blakusslimībām šī deva jāpalielina līdz pat 6000–10 000 SV dienā. Ja ir nepieciešamība lietot aktīvo D3 vitamīna formu, ārstēšana jāuzsāk ar devu 0,5 mkg vienu reizi dienā, to pakāpeniski kāpinot līdz 0,75–1,0 mkg dienā, sadalot visu diennakts devu divās lietošanas reizēs. Medikamenta veidu un devu nosaka ārstējošais ārsts. Bieži papildus D vitamīna uzņemšanai ir nepieciešams lietot arī kalciju saturošus medikamentus.

D vitamīns ir būtisks gados vecākiem cilvēkiem, tāpēc ir jārūpējas par veselību un jāapzinās riska faktori, kuru dēļ D vitamīna līmenis organismā var būt samazināts. Pasliktinātas pašsajūtas un hronisku slimību gadījumā jāvēršas pie ārsta, kas palīdzēs noteikt D vitamīna līmeni organismā un papildu D vitamīna medikamentu lietošanas nepieciešamību.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.