Ja salūst kauls gados vecākiem cilvēkiem…

mm

Evita Fridrihsone

Dr., traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte

pavasaris-2015-ja-lust-kauli

Katram no mums dzīves laikā ir bijusi lielāka vai mazāka trauma, bet pēc kritiena esam piecēlušies un gājuši tālāk, jo kauli nebija lauzti. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem nelielas traumas rezultātā (piemēram, tikai paklūpot) vai pat bez traumas kauls var lūzt. Kāpēc, cilvēkiem kļūstot vecākiem, daudz biežāk notiek kaulu lūzumi?

Lai labāk izprastu, kāpēc gados vecākiem cilvēkiem pat bez nozīmīgas traumas rodas lūzumi, jāsaprot, kas ir osteoporoze.

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kurai raksturīga samazināta kaulu ma­sa jeb kaulu minerālais blīvums un kaulu uzbūves izmaiņas, kā rezultātā samazinās kaulu izturība un būtiski pieaug lūzumu risks.

Samazināts kaulu minerālais blīvums ir galvenais riska faktors kaulu lūzumiem. Savukārt kauli paliek trausli daudzu citu faktoru rezultātā, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids vai iepriekšējs lūzums, medikamentu – glikokortikosteroīdu lietošana, piemēram, reimatoīdā artrīta ārstēšanai. Osteoporozes riska faktorus iedala 2 grupās.

Riska faktori, kurus nevar ie­tekmēt:

  • lūzumi 1. pakāpes radiniekiem (piemēram, vecākiem) osteoporozes rezultātā;
  • vecums;
  • sieviešu dzimums.

Riska faktori, kurus var mainīt un ietekmēt:

  • alkohola lietošana;
  • smēķēšana;
  • nepietiekama kalcija un D vitamīna uzņemšana;
  • nepietiekama atrašanās saulē;
  • agrīna menopauze (menstruācijas beigušās pirms 45 gadu vecuma);
  • samazināts ķermeņa svars (ķermeņa masas indekss mazāks nekā 18–19 kg/ m2);
  • mazkustīgs dzīvesveids;
  • palielināts kritienu risks.

Pētnieki ir atklājuši, ka kaulu lūzumu risks palielinās, cilvēkam novecojot. Jo cilvēks paliek vecāks, jo ir lielāks risks kaula lūzumiem pat tad, ja nozīmīga trauma (piemēram, kritiens no lielāka augstuma vai autoavārija) nav bijusi. Izteiktas osteoporozes gadījumā apakšdelma kaula lūzums var notikt pat tad, ja cilvēks tikai atbalstās uz rokas, lai pieceltos no gultas! Bieži cilvēks pat nenojauš, ka viņam ir osteoporoze, līdz notiek pirmais kaulu lūzums.

Kaulu minerālā blīvuma zudums visstraujāk notiek sievietēm pēc menopauzes iestāšanās (vidēji pēc 50 gadu vecuma). Bet jāņem vērā, ka osteoporoze nav tikai «sieviešu» slimība – arī vīriešiem novecojot (galvenokārt pēc 70 gadu vecuma) kauli kļūst trauslāki, un kaulu lūzumu risks palielinās.

Katru gadu Eiropā osteoporoze ir iemesls vairāk nekā 2 miljoniem kaulu lūzumu! 1 no 2 sievietēm un 1 no 4 vīriešiem pēc 50 gadu vecuma var notikt kaulu lūzums osteo­porozes rezultātā! Pēc Starp­tau­tiskā Osteo­po­rozes fon­da datiem katras 3 se­kun­des notiek kaulu lūzums osteo­po­ro­zes rezultātā!

Amerikas Savienoto Valstu osteoporozes riska novērtējuma izpētē iegūtie dati norāda, ka pēc menopauzes iestāšanās palielinās kaulu lūzumu risks osteoporozes rezultātā. Ja sievietei pēc menopauzes iestāšanās notiek spieķa kaula lūzums (lielākais no abiem apakšdelma kauliem), tad turpmākajos 3 gados ir liels risks citam kaulu lūzumam osteoporozes rezultātā pat tādā gadījumā, kad kaulu minerālā blīvuma mērījumi osteodensitometrijā ir bijuši normas robežās un nav riska faktoru osteoporozei.

Ja kaulu lūzums ir noticis pēc 50 gadu vecuma, jāatceras:

  • kaula lūzums var notikt kaulu minerālā blīvuma zuduma jeb osteoporozes rezultātā;
  • ja kaulu lūzums noticis osteoporozes rezultātā, būtiski pieaug augšstilba jeb ciskas kaula lūzuma risks;
  • osteoporozes gadījumā ir pieejama droša ārstēšana, kas jāuzsāk uzreiz pēc notikuša kaulu lūzuma!

Ja lūzums tomēr ir noticis, ar tā ārstēšanu nodarbosies traumatologs. Lai izprastu lūzumu ārstēšanu, jāsaprot, kas ir kaulu lūzums.

Kaulu lūzums – mīksto audu bojājums ar kaula veseluma pārrāvumu. Biežākās kaulu lūzumu vietas osteoporozes rezultātā ir spieķa kauls (viens no apakšdel­ma kauliem), augšdelma kauls, mugurkaula skriemeļi (lūzumi no­tiek visbiežāk), augšstilba jeb ciskas kaula kakliņš.

Visbiežāk kritiena rezultātā tiek traumēts viens no apakšdelma kauliem – spieķa kauls. Kāpēc lūst šis kauls? Cilvēkam krītot, lai pasargātu sevi, rokas tiek iztaisnotas sev priekšā kā atbalsts. Rezultātā spieķa kauls lūst apmēram 2,5 cm augstāk no plaukstas locītavas. Protams, lūzuma līnija var būt arī citā vietā, var būt saistīta ar plaukstas locītavu, kā arī lūzums var veidoties no daudziem maziem kaula gabaliņiem jeb fragmentiem.

Kādas būs sūdzības lūzuma gadījumā?

Biežākās sūdzības spieķa kaula lūzuma gadījumā ir sāpes, kustību ierobežojums skartajā vietā, pietūkums, var būt arī zemādas asinsizplūdums. Pacients pats ievēro traumētās vietas deformāciju (skat. 1. attēlā).

pavasaris-2015-ja-lust-kauli-1

1. attēls. Labā apakšdelma deformācija spieķa kaula lūzuma rezultātā

Ja esat salauzis roku, atcerieties:

  • noņemt rotas lietas no traumētās rokas;
  • pielikt aukstumu sāpīgajai vietai;
  • atslogot traumēto roku, iekarinot to trijstūra lakatiņā!

Kas notiks slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai traumpunktā?

Pēc ierašanās medicīnas iestādē ar pacientu aprunāsies dežūrējošais ārsts–traumatologs, un tiks veikta rentgenogramma traumētajai rokai. Ņemot vērā izmeklējuma rezultātus, tiks pieņemts lēmums par tālāko ārstēšanas taktiku vai nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem. Tā kā visbiežāk salūst spieķa kauls plaukstas locītavas rajonā, tad raksta turpinājumā nedaudz plašāk par šī lūzuma ārstēšanu.

pavasaris-2015-ja-lust-kauli-2

2. attēls. Labās rokas kaulu lūzums ar kaulu daļu nobīdi jeb dislokāciju

Dežūrārsts, redzot rentgenogrammā spieķa kaula lūzumu ar kaula fragmentu nobīdi jeb dislokāciju (skat. 2. attēlā), vietējā anestēzijā veiks kaula dabiskās anatomijas atjaunošanu jeb slēgtu repozīciju. Lai kaulu fragmenti atkārtoti nenobīdītos un kauls varētu sadzīt, tiks uzlikta ģipša longete jeb ģipsis. Pēc ģipša longetes uzlikšanas atkārtoti veiks rentgenogrammu, lai pārliecinātos, ka kaulu fragmentu nobīde ir novērsta (skat. 3. attēlā).

pavasaris-2015-ja-lust-kauli-3

3. attēls. Kaulu lūzums pēc repozīcijas un ģipša longetes uzlikšanas

Ģipša longete tiks uzlikta tā, lai būtu iespējams kustināt traumēto roku elkoņa locītavā un visās pirkstu locītavās. Pirmajās dienās kustības pirkstu locītavās var būt sāpīgas, bet pēc tam sāpes mazināsies. Ja, kustinot pirkstus, parādās izteiktas sāpes, tad pirkstu kustības jāveic ar veselās rokas palīdzību. Ja kaulu lūzuma nobīde novērsta un plaukstas locītavas anatomija atjaunota, pacients var doties mājās un turpināt ārstēšanos ambulatori. Ģipša longete būs jāvalkā līdz 6 nedēļām.

Ja kaulu anatomiskās attiecības ārstam nav izdevies atjaunot slēgtas repozīcijas laikā, tad ir nepieciešams veikt operāciju. Šajā gadījumā pacientam būs jāpaliek slimnīcā vai arī tiks sniegtas norādes, kad jāierodas uz operāciju. Gala lēmumu, piekrist operācijai vai nē, pieņem pacients, ārsts tikai rekomendē labāko ārstēšanas veidu.

Kas jādara pēc sniegtās palīdzības?

Kaulu lūzuma rezultātā apkārtējos audos ir tūska, kas saglabājas arī pēc ģipša longetes uzlikšanas. Lai izvairītos no tūskas palielināšanās, traumēto roku nepieciešams turēt piepaceltā stāvoklī, vislabāk ar trijstūra lakatiņa palīdzību.

Pirmajās 48 stundās pēc traumas uz traumētas plaukstas locītavas var likt aukstuma aplikācijas – pa 15 minūtēm katru stundu. Aukstuma aplikācijas jāliek uzmanīgi, lai nesamitrinātu vai kā savādāk nebojātu ģipša longeti. Sāpju gadījumā ieteicams lietot pretsāpju līdzekļus (nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus) atbilstoši ražotāja ieteikumiem.

Lai pēc 6 nedēļām nebūtu grūtības kustināt traumēto roku pleca, elkoņa un pirkstu locītavās, svarīgi vingrināt roku visās locītavās vairākas reizes dienā!

Pēc 5–7 dienām jāapmeklē traumatologs un jāveic rentgenogramma traumētajai rokai – to var veikt arī poliklīnikā. Ņemot vērā rentgenogrammas rezultātus, traumatologs nozīmēs nākamo vizīti (visbiežāk pēc 5–7 dienām). Ja kauls dzīst labi, tad pēdējā vizīte pie ārsta būs pēc 2–3 nedēļām, kad tiks noņemta ģipša longete.

Svarīgi atcerēties! Ja Jums, esot mājās, pēc ģipša longetes uzlikšanas parādās sūdzības par spēcīgākām sāpēm rokā nekā pirms traumas, parādās izteikta tūska, ir grūti kustināt traumētās rokas pirkstus, parādās tirpšanas sajūta rokas pirkstos, nekavējoties jāvēršas pie ārsta!

Ja 1. vai 2. vizītes laikā traumatologs konstatēs, ka notikusi atkārtota lūzuma nobīde, tiks piedāvāts lūzumu ārstēt ar operāciju. Arī šoreiz gala lēmumu par ārstēšanās turpināšanu pieņems pacients.

Kas jādara, kad noņemta ģipša longete?

Pēc ģipša longetes noņemšanas jāizstrādā kustības traumētajā plaukstas locītavā – sākumā pasīvas (kustību izstrāde notiek ar veselās rokas palīdzību), pēc tam aktīvas (kustības tiek veiktas ar traumēto roku). Kustību atjaunošanās laiks katram pacientam ir individuāls.

Lai sekmētu ātrāku kustību izstrādi, tiek rekomendētas, piemēram, priežu pumpuru, kumelīšu vanniņas vai parafīna aplikācijas. Noderīgas būs arī fizioprocedūras (piemēram, magnētterapija), ko ieteiks traumatologs vai rehabilitologs. Nepieciešamības gadījumā tiks ieteikta fizioterapeita, rehabilitologa vai ergoterapeita konsultācija, lai palīdzētu atjaunot kustības plaukstas locītavā. Vidēji 2 vai 3 mēnešu laikā pēc ģipša longetes noņemšanas notiek pakāpeniska kustību atjaunošanās, ja pacients pilda ārstējošā ārsta, traumatologa–ortopēda, fizioterapei­ta, reha­bilitologa vai ergoterapeita norādījumus.

Jāatceras!

  • Kaulu lūzumi gados ve­cākiem cilvēkiem notiek biežāk!
  • Gados vecākiem cilvēkiem kaulu lūzumi var notikt maznozīmīgas trau­mas re­zul­tātā vai pat bez tās, un biežāk lūst spieķa kauls, augšstil­ba jeb ciskas kaula kakliņš un mugurkaula skrie­meļi.
  • Ja kauls lūst gados vecākiem pacientiem, jāatceras par osteoporozi!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.