Jaunākie fakti par osteoporozi un tās ārstēšanu

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

singe_zelca_foto

Intervija ar Signi Zelču

Dr., interniste, specializējusies osteoporozes diagnostikā un ārstēšanā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers

rudens-2013-jaunakie-fakti


Vai tā ir taisnība, ka osteoporoze ir nopietna kaulu slimība, kas biežāk attīstās gados vecākiem cilvēkiem?

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kas biežāk attīstās gados vecākiem cilvēkiem. Kaulu izturība mazinās līdz ar vecumu un straujāk tas notiek no 50 līdz 60 gadiem, īpaši sievietēm, iestājoties menopauzei. Arī pēc 60 gadu vecuma kaulu masa mazinās, bet process nenorit tik strauji. Gados jaunākiem cilvēkiem osteoporoze visbiežāk veidojas kā sekas kādai slimībai vai noteiktu medikamentu lietošanai, un tā ir sekundārā osteoporoze. Daudzas slimības var būt kā cēloņi sekundārās osteoporozes attīstībai, piemēram, aknu ciroze, cukura diabēts. Jāņem vērā, ka sekundārās osteoporozes terapijas pamatā ir to izraisošās slimības vai patoloģijas ārstēšana. Medikamentu lietošana citu slimību dēļ arī var izraisīt kaulu blīvuma samazināšanos neatkarīgi no pacientu vecuma. Medikamenti, kuru dēļ visbiežāk attīstās sekundārā osteoporoze, ir glikokortikosteroīdi, piemēram, prednizolons. Lietojot prednizolonu 2,5–7,5 mg diennaktī, piemēram, reimatoīdā artrīta ārstēšanā, jau pēc pirmo trīs mēnešu terapijas 2–5 reizes vairāk pieaug osteoporozes un ar to saistīto lūzumu risks. Pirms uzsākt lietot šos medikamentus, jāveic kaulu minerālā blīvuma mērījums jeb DXA (no angļu valodas: Dual Energy X-ray Absorptiometry), kā arī ir svarīga savlaicīga osteoporozes profilakse.


Kā Jums šķiet, kāpēc šī saslimšana vēl aizvien nav prioritāte ģimenes ārstu un citu speciālistu darbā?

Osteoporoze nav prioritāte ģimenes ārstu un citu speciālistu darbā dažādu iemeslu dēļ. Iespējams, pietiekami netiek novērtēta šīs slimības nozīme un tās izraisītās sekas, netiek pietiekami novērtēts arī lūzumu risks.

Lai veicinātu osteoporozes agrīnu diagnostiku, svarīga ģimenes ārstu un to ārstu sadarbība, kuri specializējušies osteoporozes diagnostikā un ārstēšanā. Jāatzīmē, ka Latvijā arī valsts līmenī osteoporozei netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Osteoporozes ārstēšana ir sarežģīta un laikietilpīga, un, lai to realizētu pilnā apmērā un ar labu efektu, nepieciešama pacienta un ģimenes ārsta sadarbība un uzticēšanās. Ārstēšanas rezultāts nav tūlīt acīmredzams, kā, piemēram, koriģējot paaugstinātu asinsspiedienu, tāpēc gan ārstam, gan pacientam ir jābūt pacietīgam.


Kas pacientiem būtu jāzina par šo slimību?

Pacientiem noteikti jāzina, ka osteoporoze ir slimība, kurai ir zināma un samērā viegli realizējama profilakse. Jāņem vērā, ka maksimālo kaulu minerālā blīvuma masu iespējams sasniegt līdz 25–30 gadu vecumam, līdz ar to jau bērnībā un pusaudža gados ir jārūpējas par kaulu veselību. Lai kauli būtu izturīgi, visas dzīves garumā nepieciešams ar uzturu uzņemt pietiekamu kalcija (piemēram, ar dažādiem piena produktiem) un D vitamīna (piemēram, ar lasi, skumbriju) daudzumu. Svarīga loma ir fiziskajām aktivitātēm un saules gaismai.

Diemžēl pēdējos gadu desmitos popularitāti iegūst tādas cilvēka dzīvesveida pārmaiņas, kā, piemēram, veģetārisms un vegānisms, kas būtiski mazina iespēju sasniegt maksimālo kaulu masu. Šāda dzīvesveida piekritējiem pastiprināti uzņemtās šķiedrvielas (piemēram, augļi un dārzeņi) saista un izvada no organisma kalciju. Jāņem vērā, ka pārmērīgi bieža saules aizsargkrēmu lietošana mazina D vitamīna veidošanos ādā.

Pacientiem noteikti arī vēlams zināt, vai pirmās pakāpes radiniekiem no mātes puses nav bijusi osteoporoze vai «trauslo» kaulu lūzumi pēc 40 gadiem – tas palīdz izvērtēt iespējamu lūzumu risku un osteoporozes attīstību turpmākajos gados.

Būtiskākais, kas pacientiem jāzina par osteoporozi, ir tas, ka šī slimība ir ārstējama!


Kādas ir pirmās osteoporozes pazīmes, par kurām pacientam būtu jāsatraucas un jāvēršas pie speciālista, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus?

Diemžēl osteoporoze biežāk norit bez sāpēm un nemanāmi, bet manifestējas ar lūzumu, kuru osteoporozes gadījumā sauc par «trauslo» kaulu lūzumu – lūzums, kas radies nelielas intensitātes iedarbības rezultātā. Būtiski apzināties kaulu trausluma riska faktorus, piemēram, atkārtota mugurkaula skriemeļa lūzuma risks pirmā gada laikā pēc iepriekš notikuša cita skriemeļa lūzuma ir pieckārtīgs. Ne vienmēr pacientiem «trauslo» kaulu lūzums rada sāpes, šajā gadījumā par osteoporozes rezultātā notikušajiem lūzumiem var liecināt netiešas pazīmes, piemēram, auguma garuma samazinājums vairāk nekā par 3 cm vai stājas izmaiņas ar lielāko varbūtību norāda uz jau notikušu viena vai vairāku mugurkaula skriemeļu lūzumu. Ja ir noticis «trauslā» kaula lūzums, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta un osteoporozes speciālista, jo šo lūzumu sekas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Piemēram, mugurkaula krūšu daļas skriemeļu lūzumi samazina plaušu funkciju par aptuveni 7%, un tas, savukārt, palielina plaušu infekciju risku. Augšstilba kaula kakliņa lūzumi ir saistīti ar paaugstinātu mirstību turpmākā gada laikā. Ir zināma likumsakarība – vīriešiem augšstilba kaula kakliņš lūzt retāk, taču šī lūzuma sekas vīriešiem ir smagākas.


Vai ģimenes ārstam vai jebkuram citam speciālistam ir grūti diagnosticēt osteoporozi?

Rūpīgi izvērtējot pacienta individuālos osteoporozes riska faktorus, ārstējošajam ārstam diagnosticēt osteoporozi nav sarežģīti. Ārstam jāņem vērā arī citas pacienta slimības un medikamentu lietošana, kas var veicināt osteoporozes attīstību. Pamat­izmeklējums osteoporozes diagnostikā ir osteodensitometrija. Citi izmeklējumi, piemēram, rentgenogramma vai datortomogrāfija mugurkaulam, palīdz diagnosticēt jau notikušus «trauslo» kaulu lūzumus. Latvijā ir iespējams noteikt asinīs arī kaulu veidošanās un noārdīšanās marķierus, kuriem ir svarīga loma ārstēšanas efektivitātes novērtēšanā.


Kas jauns osteoporozes ārstēšanā?

Jaunākais osteoporozes ārstēšanā ir «trauslo» kaulu lūzuma riska izvērtējums pielietojot FRAX kalkulatoru (no angļu valodas: Fracture Risk Assessment Tool). Ārstējošais ārsts var ievadīt informāciju par pacientu (piemēram, dzimums, vecums, svars, auguma garums, kaitīgie ieradumi un medikamentu lietošana) šajā datorprogrammā un izvērtēt «trauslo» kaulu lūzuma varbūtību turpmāko 10 gadu laikā. Ja pacientam ir augsts «trauslo» kaulu lūzumu risks, nepieciešams izvērtēt osteoporozes specifiskās terapijas uzsākšanas nepieciešamību.

Aizvien tiek pētīti jauni medikamenti osteoporozes ārstēšanai, kā arī jau zināmo medikamentu iedarbība ar citām zālēm, to blaknes. Osteoporozes medikamentiem ir dažāda ietekme uz kaulu vielmaiņu, tie iespaido gan kaulaudu noārdīšanās, gan veidošanās procesus. Jaunākie medikamenti osteoporozes ārstēšanai, piemēram, denosumabs, ne tikai mazina kaulu masas zudumu, bet arī uzlabo kaulu kvalitāti, un to var lietot pacientiem ar pazeminātu nieru funkciju. Līdz ar to jebkuram pacientam var piemeklēt individuālu ārstēšanu, kas būtu visērtākā un piemērotākā. Nedrīkst aizmirst, ka kopā ar specifiskajiem osteoporozes medikamentiem obligāti jālieto papildus kalcijs un D vitamīns.


Cik ilgi osteoporoze ir jāārstē? Vai ilgstoša specifisku medikamentu lietošana osteoporozes ārstēšanā ir droša (piemēram, pacientiem ar cukura diabētu vai paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu)?

Osteoporozes ārstēšanas ilgums ir individuāls katram pacientam un atkarīgs no osteoporozes izteiktības un esošajiem pacienta riska faktoriem. Vidēji ārstēšanas ilgums ir 5–7 gadi. Ārstam regulāri jāizvērtē ārstēšanas efektivitāte: katrus 15–24 mēnešus pacientam jāveic osteodensitometrijas izmeklējums, kā arī jākontrolē dinamikā asins bioķīmiskie rādītāji un kaulu vielmaiņas marķieri.

Regulāras tikšanās ar ārstējošo ārstu un pārbaudes ir arī nepieciešamas, lai sekotu, vai pacientam nav attīstījušās kādas osteoporozes medikamentu blaknes. Ja tiek novērots kaulu minerālā blīvuma pieaugums DXA mērījumos un ārstēšanas laikā nav notikuši nekādi nevēlami atgadījumi, piemēram, jauns kaulu lūzums, ārsts var ieteikt pacientam tā saucamās «medikamentu brīvdienas», kad noteiktu laika periodu pacients nelieto specifiskos osteoporozes medikamentus (piemēram, 1–2 gadus), bet turpina rūpīgi lietot kalciju un D vitamīnu. Ja osteoporozes izraisīto kaulu lūzumu risks saglabājas augsts vai ārstēšanas laikā ir noticis jauns lūzums, medikamentu lietošana ir jāturpina. Šajā gadījumā tiek rekomendēts mainīt specifiskās osteoporozes terapijas medikamentu grupu.

Novēlu visiem – gan pacientiem, gan viņu ģimenes ārstiem, gan kolēģiem – būt vienmēr savstarpēji saprotošiem, iejūtīgiem, zinošiem, lai mēs strādātu vienotā stiprā komandā, kura spētu risināt daudzas problēmas osteoporozes ārstēšanā, tālākā izzināšanā un pavērtu perspektīvas ar osteoporozi saistītajās jomās.

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *