Laboratorā diagnostika osteoporozes gadījumā

mm

Uģis Bērs

Laboratorijas vadītājs, SIA “Centrālā Laboratorija”

mm

Jekaterina Āboliņa

Dr., žurnāla “Kaulu Veselība” atbildīgā redaktore

rudens-2018-laboratorija-megenes

Osteoporoze ir biežākā skeleta metabolā saslimšana, kurai ir raksturīgas kaulu struktūras izmaiņas un samazināta kaulu masa, tādējādi samazinās kaulu izturība un palielinās kaulu lūzumu risks.

Osteoporozes izplatība palielinās līdz ar iedzīvotāju vecumu. Pasaulē osteoporoze diagnosticēta vairāk nekā 200 miljonu cilvēku, no tiem – vairāk nekā 200 tūkstošu cilvēku Latvijā. Kaulu lūzumi osteoporozes dēļ notiek katrai trešajai sievietei un katram piektajam vīrietim vecumā pēc 50 gadiem.

Kaut gan osteoporozes norise ir lēna un nemanāma, dažas pazīmes par to liecina, un tad ir nepieciešams doties pie ārsta un veikt sākotnējās laboratoriskās analīzes osteoporozes diagnostikai. Pirmie simptomi varētu būt auguma garuma samazināšanās, zobu izkrišana, sāpes kaulos un muguras jostas daļā. Vēlāk attīstās nopietnāki sarežģījumi, piemēram, mugurkaula deformācijas un kaulu lūzumi.

Zelta standarts osteoporozes diagnostikā ir osteodensitometrija jeb kaulu minerālā blīvuma noteikšana. Taču ar šo metodi nevar prognozēt kaulu masas zuduma ātrumu, kā arī nevar ātri novērtēt terapijas efektivitāti un veikt terapijas korekcijas. Lai novērtētu kaulu masas zuduma un pieauguma procesu mijiedarbību, ir nepieciešams veikt laboratorisko izmeklēšanu – nodot asins analīzes.

  • Sārmainā fosfotāze ir ferments, kas piedalās kaula augšanas procesā. Augstāka sārmainās fosfotāzes koncentrācija ir osteoblastos jeb kaulu pamatu veidojošās šūnās. Sārmainās fosfotāzes koncentrācijas paaugstināšanās asinīs var būt pirmā pazīme, kas liecina par kaulu noārdīšanos.
  • Osteokalcīns veido ārpus šūnu kaula matrici. Osteokalcīns tiek uzskatīts par labu kaula veidošanās ātruma rādītāju, bet gadījumos, kad kaula veidošanās un noārdīšanās procesi nav līdzsvaroti, kā tas notiek, piemēram, osteoporozes gadījumā, tas tiek uzskatīts par labu kaulu atjaunošanās ātruma rādītāju. Vairāk par kaulu veidošanās un noārdīšanās specifiskiem marķieriem lasiet žurnāla “Kaulu Veselība” 2017. gada rudens numurā.
  • Bez kaula masas zuduma un veidošanās marķieriem svarīgi ir zināt arī galveno kaula sastāvā esošo makroelementu – kalcija un fosfora – līmeni asinīs. Apmēram 99% kalcija un 85% neorganiskā fosfora atrodas kaulos. Kaulu masai noārdoties, šie makroelementi nonāk asinīs un izmaina elektrolītu balansu. Kalcijs ir kaulaudu galvenais būvniecības materiāls. Ja kalcija līmenis asinīs ir pazemināts, tas var norādīt, piemēram, uz tā nepietiekamu uzņemšanu ar uzturu vai pazeminātu uzsūkšanos tievajās zarnās. Paaugstināts kalcija un vienlaikus paaugstināts paratireoīdā hormona līmenis norāda uz dziedzeru (piemēram, epitēlijķermenīšu) pastiprinātu darbību.
  • Lai mērķtiecīgi ārstētu, svarīgi ir zināt ne tikai sekas, bet arī osteoporozes iemeslu. Kaulu veidošanās un noārdīšanās ir atkarīga no dažādu hormonu līmeņa izmaiņām asinīs.
    • Paratireoīdais hormons jeb PTH, ko izdala epitēlij­ķermenīši, ir kalcija un fosfora vielmaiņas regulētājs. Paaugstinoties tā līmenim asinīs, organisms palielina kalcija līmeni asinīs, veicinot kalcija un fosfora izdali no kauliem.
    • Brīvais tiroksīns (FT4) ir vairogdziedzera hormons, kas paaugstina kalcija izdali ar urīnu, aktivizē kaula vielmaiņu, bet galvenokārt – kaula noārdīšanos.
    • Kopā ar brīvo tiroksīnu rekomendē noteikt tireotropā hormona jeb TSH līmeni, jo tas ietekmē brīvā tiroksīna līmeni pēc negatīvas atgriezeniskas saites principa.
    • Osteoporozes attīstībā nozīme ir arī dzimumhormoniem. Estrogēna samazināšanās asinīs pēcmenopauzes vecuma sievietēm veicina osteoporozes attīstību, bet testosterona samazināšanās asinīs vecāka gadagājuma vīriešiem saistās ar augstāku osteoporozes un osteoporotisko lūzumu attīstības risku.
  • Kopējā D vitamīna līmeni nosaka, lai novērtētu kaulaudu veidošanai nepieciešamo materiālu esamību. D vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās. Ja tā līmenis ir pazemināts, organismā netiek uzņemts pietiekams kalcija daudzums, tādējādi veicinot kaulu stiprības samazināšanos.

Svarīgi ir diagnosticēt osteoporozi agrīni, lai novērstu slimības izraisītās sekas. Laboratorā diagnostika ir kompleksa un ļauj ne tikai agrīni noteikt kaulu vielmaiņas traucējumus, bet arī prognozēt kaulu masas zuduma ātrumu, noteikt osteoporozes iemeslu un izvēlēties efektīvu medikamentu optimālā devā osteoporozes ārstēšanai.

Esiet informēti un rūpējieties par kaulu veselību!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.