Locītavas un osteoporoze. Saistība?

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

pavasaris-2017-saistiba

Var šķist, ka locītavu iekaisums jeb artrīts un osteoporoze ir dažādas slimības – katrai ir savi riska faktori (piemēram, osteoartrītam – palielināts ķermeņa svars, turpretim osteoporozei – samazināts), diagnostikas un ārstēšanas īpatnības. Tās vieno pacientu vecums – līdz ar gadiem palielinās locītavu slimību jeb artrītu un osteoporozes risks.

Atziņa latīņu valodā dod padomu: Repetitio est mater studiorum jeb Atkārtošana ir zināšanu māte. Atkārtojot osteoporozes riska faktorus, esam vienu soli tuvāk, lai izprastu, kāda ir artrītu saistība ar kaulu minerālo blīvumu un osteoporozi.

Ir divu veidu osteoporozes riska faktori: kurus nevaram ietekmēt un kurus varam ietekmēt un mazināt to ietekmi uz kauliem (skat. tabulā).

Faktori, kurus nevar ietekmēt Faktori, kurus var ietekmēt un mazināt
  • Vecums (jo lielāks vecums, jo lielāks osteoporozes risks)
  • Dzimums (sievietēm ir lielāks osteoporozes risks)
  • Rase (eiropiešiem un aziātiem ir lielāks osteoporozes risks)
  • Osteoporoze vai kaulu lūzumi tuviem radiniekiem
  • Kaulu lūzumi pašam dzīves laikā
  • Samazināts ķermeņa svars
  • Reimatoīdais artrīts
  • Medikamentu glikokortikosteroīdu lietošana
  • Smēķēšana
  • Pastiprināta alkohola lietošana
  • Kofeīnu saturošu dzērienu pastiprināta lietošana
  • Nepietiekama kalcija, D vitamīna un olbaltumvielu uzņemšana
  • Nepietiekama fiziskā aktivitāte
  • Dzimumhormonu deficīts

No tabulas kļūst skaidrs, ka osteoporoze ir mērķtiecīgi jādiagnosticē gados vecākiem pacientiem (sievietēm – vecākām par 65 gadiem un vīriešiem – vecākiem par 70 gadiem) un īpaši tiem, kuriem jau ir noticis kaulu lūzums mazas traumas dēļ vai pat bez tās.

Osteoporozes risku palīdz precizēt ne tikai tabula ar riska faktoriem, bet arī datorizēts rīks FRAX kalkulators. Lūdziet ārstam izrēķināt jūsu kaulu lūzumu risku, izmantojot šo rīku!

Reimatoīdais artrīts un osteoporoze

Tabulā var redzēt, ka pacientiem, kuri slimo ar locītavu iekaisīgu slimību – reimatoīdo artrītu, ir arī palielināts osteoporozes un kaulu lūzumu risks. Jāatzīmē, ka arī FRAX kalkulatorā reimatoīdais artrīts ir atsevišķi izcelts, kas norāda uz šīs slimības būtisko ietekmi uz kaulu minerālo blīvumu.

Zinātnieki ir atklājuši, ka pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir palielināts osteoporozes un kaulu lūzumu risks. Piemēram, pacientēm ar reimatoīdo artrītu ir divas līdz trīs reizes lielāks osteoporozes un kaulu lūzumu risks! Kāpēc?

  1. Reimatoīdais artrīts ir hroniska iekaisīga autoimūna locītavu slimība. Jebkurš hronisks iekaisums organismā negatīvi ietekmē kaulus – samazinās kaulu minerālais blīvums, un kauli kļūst trausli.
  2. Pacienti ar reimatoīdo artrītu sāpju un locītavu kustību ierobežojuma dēļ bieži ir mazkustīgi, bet kauli ir stipri, ja ir pietiekamas fiziskās aktivitātes. Kustības ierosina kaulveides šūnu darbību, tādējādi kauli ir izturīgāki, un kaulu minerālais blīvums ir lielāks.
  3. Bieži pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir jālieto medikamenti glikokortikosteroīdi (viens no osteoporozes papildu riska faktoriem, ko nevaram ietekmēt). Šie medikamenti efektīvi samazina reimatoīdā artrīta simptomus – sāpes un iekaisumu, bet diemžēl tiem ir arī blaknes. Viena no glikokortikosteroīdu būtiskām blaknēm ir osteoporoze. Pacientiem, kuri lieto glikokortikosteroīdus ilgāk nekā trīs mēnešus, kaulu minerālais blīvums strauji samazinās un kaulu lūzumu risks ir būtiski palielināts!

Osteoartrīts un osteoporoze

Biežākā locītavu slimība, ar kuru slimo gados vecāki pacienti, ir osteoartrīts. Šajā gadījumā locītavās (biežāk ceļgala un gūžas) ir hronisks iekaisums, kura dēļ skrimslis nodilst, kauli beržas, un pacienti izjūt izteiktas sāpes. Osteoporoze un osteoartrīts ir divas biežākās gados vecāku pacientu muskuloskeletālās slimības, un bieži to dēļ pacientiem ir palielināts invaliditātes, sociālas izolācijas un mirstības risks.

Agrāk pastāvēja mīts, ka pacientiem vienlaikus nevar būt osteoartrīts un osteoporoze un ka viena slimība nepieļauj otru. Pašreiz zinātnieki šādus datus neapstiprina – vienlaikus var būt osteoartrīts un var salūst kauls (osteoporoze!). Bieži vien osteoporoze netiek diagnosticēta pacientiem ar osteoartrītu, jo visa uzmanība tiek veltīta sāpošām locītavām. Osteoporoze ir “klusējošā” slimība, un tās vienīgā izpausme ir kaulu lūzumi! Tad, kad pienācis laiks veikt locītavas nomaiņu ar endoprotēzi, traumatologs ortopēds operācijas laikā redz, ka kauli ir trausli. Tas nozīmē, ka pēc operācijas (endoprotezēšanas) jāveic kaulu minerālā blīvuma pārbaude un nepieciešamības gadījumā (izskatot citus osteoporozes riska faktorus) jāuzsāk osteoporozes ārstēšana. Piemēram, kādā zinātniskā apskatā konstatēts, ka trešdaļai pacientu, kas gaida gūžas locītavu endoprotezēšanas rindā, ir diagnosticēta arī osteoporoze! Bet cik pacientu nav mērķtiecīgi izmeklēti un dzīvo līdz pirmajam lūzumam, nezinot, ka ir osteoporoze?

Pagaidām nav medikamentu, kas vienlaikus pārliecinoši samazinātu sāpes osteoartrīta gadījumā un neļautu slimībai progresēt. Ņemot vērā, ka abas slimības – osteoartrīts un osteoporoze – bieži kombinējas, tiek pētīta osteoporozes medikamentu efektivitāte arī osteoartrīta gadījumā. Pagaidām zināms efekts ir duālas darbības pretosteoporozes medikamentam.

Citas locītavu slimības un osteoporoze

Pacientiem ar citām locītavu slimībām (piemēram, ankilozējošs spondil­artrīts vai psoriartrisks artrīts) arī ir palielināts osteoporozes risks. Jāņem vērā tie paši faktori, kas pacientiem ar reimatoīdo artrītu, – hronisks iekaisums, samazināts kustīgums un fiziskās aktivitātes, kā arī ārstēšanā lietojamie medikamenti (piemēram, glikokortikosteroīdi) pastiprina kaulu noārdīšanās procesus un kavē kaulu veidošanos.

Kopsavilkums

Jebkuram pacientam ar locītavu slimību (īpaši pacientiem ar reimatoīdo artrītu) jādomā arī par kaulu veselību! Locītavu slimības un osteoporoze bieži kombinējas, un nereti pacientiem ir abas šīs slimības. Ja ir diagnosticēta locītavu slimība, īpaši, ja ir paredzēts sākt lietot glikokortikosteroīdus, par kauliem jādomā jo īpaši. Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāveic kaulu minerālā blīvuma pārbaude jeb osteodensitometrija, kā arī jāizvērtē osteoporozes riska faktori (t. sk., izmantojot FRAX kalkulatoru). Pacientiem ar lielu osteoporozes risku vai jau notikušu kaulu lūzumu, vai diagnosticētu osteoporozi nedrīkst kavēties – jāuzsāk osteoporozes ārstēšana! Turklāt jāārstē nevis kaulu minerālā blīvuma skaitlis jeb rezultāts (pēc veiktās osteodensito­metrijas jeb kaulu minerālā blīvuma pārbaudes), bet jāārstē pacienti ar palielinātu kaulu lūzumu risku (vairāku riska faktoru esamība no tabulas norāda, ka ārstēšana pacientiem ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk). Nedrīkst arī aizmirst par kalcija un D vitamīna, olbaltumvielu pietiekamu uzņemšanu, fiziskajām aktivitātēm! Ja jums ir locītavu slimība, neaizmirstiet par kaulu veselību!

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *