Māksla nenokrist!

mm

Ināra Ādamsone

Dr., nefroloģe, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Transplantācijas centrs

pavasaris-2015-maksla-nenokrist

Katru gadu pasaulē miljoniem gados vecāku cilvēku krīt. Šie kritieni var izraisīt lielākas vai mazākas veselības problēmas, piemēram, galvas traumas vai kaulu lūzumus. Jāņem vērā, ka kritienu rezultātā palielinās arī pāragras nāves risks! Kritieni ir nopietna sabiedrības veselības problēma, par kuru bieži neaizdomājamies.

Kritieni – vai tiešām tas ir tik nopietni?

Daži fakti par kritieniem.

pavasaris-2015-maksla-nenokrist-kritiens

  • Ik gadu katrs 3. cilvēks, vecāks par 65 gadiem, nokrīt, taču mazāk kā puse šo cilvēku par to pastāsta ārstam.
  • 20–30% pacientu pēc kritieniem ir galvas traumas, augšstilba kaula vai cits lūzums, vai dažāda veida brūces. Rezultātā šīs veselības problēmas izraisa kustību traucējumus, un pacienti vairs nespēj dzīvot neatkarīgi bez līdzcilvēku atbalsta, samazinās arī dzīvildze.
  • Kritieni ir biežākais traumatisku galvas smadzeņu bojājumu iemesls.
  • Kritieni ir galvenais lūzumu iemesls gados vecāku cilvēku populācijā! Visbiežāk krītot tiek lauzti mugurkaula skriemeļi, augšstilba kaula kakliņš, apakšdelms, potītes kauli, iegurņa kauli un augšdelma kauli.
  • Kritieni izraisa vairāk nekā 95% augšstilba kaula kakliņa lūzumus!
  • Cilvēkiem, vecākiem par 75 gadiem, pēc kritiena ir 4–5 reizes lielāks risks nonākt aprūpes iestādē vai zaudēt spēju sevi apkopt, salīdzinot ar 65–74 gadus veciem cilvēkiem.
  • Sievietēm pēc kritieniem lūzumi ir 2 reizes biežāk nekā vīriešiem!
  • Vīriešiem pēc augšstilba kaula kakliņa lūzumiem ir lielāka mirstība!

Daudziem gados vecākiem cilvēkiem pēc kritiena (arī tad, ja lūzums nenotika) rodas bailes nokrist turpmāk. Tāpēc šie cilvēki kustas mazāk, uzmanīgāk, retāk iziet no mājokļa un nepiedalās sabiedriskajās aktivitātēs. Rezultātā fiziskais stāvoklis arvien pasliktinās, un tas savukārt palielina kritienu risku vēl vairāk.

Kā novērst kritienus?

Kritienu profilaksei mēs pievēršam pārāk maz uzmanības. Gados vecākiem cilvēkiem, kuriem nav notikuši kaulu lūzumi un citas kritienu radītās traumas, kā arī tiem, kuriem jau ir noticis lūzums, jāatceras daži vienkārši padomi par izsargāšanos no kritieniem.

Pārliecinoši pierādīts, ka kritienu profilakse līdztekus medikamentozajai osteoporozes te­ra­pijai ir labākais veids, kā novērst turpmākos lūzumus un to sekas!

Apmeklējiet savu ģimenes ārstu un kopīgi pārrunājiet sekojošus jautājumus!

pavasaris-2015-maksla-nenokrist-arsts

  • Kāds ir Jūsu lietoto zāļu klāsts? Uzrakstiet visus medikamentus (re­cepšu un bezrecepšu) un uztura ba­gātinātājus, ko Jūs lietojat ikdienā. Parādiet šo sarakstu savam ģimenes ārstam. Ārsts izvērtēs, vai kāds no lietojamiem medikamentiem var izraisīt blakusparādības, kas veicina kritienus (piemēram, galvas reiboņus, nestabilu gaitu vai muskuļu vājumu), piemēram, nomierinošie līdzekļi, antidepresanti un citas zāles. Lai mazinātu kritienu risku, iespējams, jāatceļ kāds no medikamentiem vai jānovērš bieža tā izmantošana.
  • Vai Jums ir bijuši kritieni arī agrāk? Ja Jūs esat kritis, tad mēģiniet atcerēties, kādos apstākļos tas bija noticis. Tas var palīdzēt ārstam atklāt iemeslus, kas sekmējuši kritienus un tos mainīt. Līdzīgā veidā būtu jāapsver situācijas, kad Jūs esat gandrīz nokritis, bet laikus ir palīdzējis kāds blakus esošs cilvēks vai esat savlaicīgi satvēris kādu atbalstu.
  • Vai Jūsu veselības problēmas var sekmēt kritienus? Redzes un dzirdes traucējumi var sekmēt kritienus. Ārsts varētu Jūs izjautāt par galvas reiboņiem, locītavu sāpēm, jutības izmaiņām kāju pēdās un pirkstos, sirds slimībām, piemēram, sirds ritma traucējumiem un elpas trūkumu. Ārstam jānovērtē arī Jūsu līdzsvara sajūta un muskuļu spēks.

Turpiniet aktīvi kustēties!

pavasaris-2015-maksla-nenokrist-peldesana

Fiziskai aktivitātei ir būtiska loma kritienu novēršanā! Ja Jums nav slimību, kuru rezultātā Jūs nevarat vingrot, un Jūsu ārsts pieļauj fiziskās aktivitātes, tad droši aktīvi kustieties! Ilgas pastaigas, lēnā tempā veikti vingrinājumi stājas, lokanības, līdzsvara un muskuļu spēka uzlabošanai (piemēram, mājās, sporta zālē vai baseinā) mazinās kritienu un līdz ar to lūzumu iespēju.

Ja Jums šķiet, ka lielāka fiziskā aktivitāte nav droša un var sekmēt kritienus, vērsieties pēc padoma pie ārsta–rehabilitologa, kas ieteiks individuāli Jums izstrādātus vingrojumus, lai uzlabotu līdzsvaru, lokanību, muskuļu spēku un stāju.

Valkājiet piemērotus apavus!

Piemērotu apavu izvēle ir viens no kritienu profilakses galvenajiem punktiem! Ne tikai apavi ar augstiem papēžiem, bet arī apavi ar gludu, slīdošu zoli vai apavi bez pēdas aizmugures atbalsta (t. s. «iešļūcamie» apavi) var sekmēt kritienus. Vieglāk nokrist arī staigājot vispār bez apaviem – tikai zeķēs. Tāpēc valkājiet stabilus, neslīdošus apavus uz neliela papēža.

Pielāgojiet savu māju!

Mājās palūkojieties visapkārt! Jūsu virtuvē, istabās, gaiteņos un vannas istabā ir daudz lietu, kuras var būt bīstamas un veicināt kritienus. Lai Jūsu mājoklis būtu drošāks un Jums draudzīgāks, veiciet sekojošas lietas:

  • Parūpējieties, lai vietās, kur bieži staigājat, nav elektrisko ierīču vai telefona vadu, kastes, avīzes, grāmatas vai citas traucējošas lietas.
  • Kafijas un žurnālu galdiņiem, puķu plauktiem, stāvlampām nevajadzētu atrasties līdzās vietām, kur bieži staigājat.
  • Ja uz grīdas atrodas paklājs, piestipriniet to pie grīdas, lai tas neslīdētu. Ja to nevar izdarīt, labāk paklāju noņemiet vispār.
  • Neglabājiet ikdienā bieži izmantojamas lietas (piemēram, drēbes, traukus vai pārtikas produktus) grūti sasniedzamā augstumā.
  • Nekavējoties saslaukiet izlietu ūdeni, uz grīdas nokritušu ēdienu vai taukus.
  • Ieklājiet neslīdošus paklājus vannas istabā uz grīdas, dušā vai vannā.

Labi apgaismojiet mājokli!

pavasaris-2015-maksla-nenokrist-saule

Lai izvairītos no paklupšanas pār kādu lietu, ko neredzat tumsā, izdariet sekojošo:

  • Novietojiet naktslampu tuvu Jūsu guļvietai, lai varat to ieslēgt pirms piecelšanās.
  • Nodrošiniet nakts apgaismojumu gaitenī un vannas istabā.
  • Nenovietojiet lietas ceļā no gultas līdz elektrības slēdzim istabās vai citās vietās. Lietojiet elektrības slēdžus ar nakts gaismas indikatoru.
  • Ieslēdziet gaismu pirms dodieties lejā vai augšā pa kāpnēm.
  • Pēkšņa elektrības padeves pārtraukuma gadījumam glabājiet kabatas lukturīti viegli sasniedzamā vietā.

Lietojiet atbalstierīces!

Lai Jūsu gaita būtu stabilāka, ārsts var ieteikt izmantot atbalsta spieķi vai staiguli. Arī mājoklī jāizmanto dažādi palīglīdzekļi, kas mazina lūzumu iespēju nestabilas gaitas rezultātā.

  • Ja mājās ir kāpnes, to rokturiem jābūt abās pusēs.
  • Koka pakāpieni būtu jānosedz ar neslīdošu materiālu.
  • Vannas istabā piemērotāka būtu duša ar platu ieejas vietu un zemu slieksni.
  • Aprīkojiet dušu vai vannu ar īpašiem rokturiem.
  • Vannas istabas grīdai izvēlieties flīzes ar neslīdošu virsmu.
  • Iegādājieties stabilu plastikāta sēdekli, ko izmantot dušā vai vannā, un uzstādiet rokas dušu, kas atvieglos mazgāšanos sēdus stāvoklī.

Dažas no šīm lietām ir viegli paveicamas un nav dārgas, turpretī dažas ir salīdzinoši dārgas un ir jālūdz profesionāla celtnieka palīdzība. Tomēr atcerieties, ka visi šie pārveidojumi ir ieguldījums kritienu profilaksē un rezultātā – Jūsu veselībā un turpmākajā neatkarībā no citu palīdzības.

Lietojiet D vitamīnu!

D vitamīns (vai precīzāk sakot – D hormons) veidojas ādā saules ultravioleto staru ietekmē, kā arī nonāk Jūsu organismā no dažiem uzturproduktiem (piemēram, olas, treknas zivis) vai papildus lietotiem D vitamīna preparātiem. Aknās un pēc tam nierēs tas tiek pārveidots un kļūst aktīvs. Kad D vitamīns kļūst aktīvs, tas veic savu galveno uzdevumu – palīdz organismā uzsūkties kalcijam un stiprina kaulus. Organismam novecojot, var mazināties D vitamīna izveide ādā, var pazemināties tā aktivācija nierēs, kā arī mazinās D vitamīna mērķorgānu (piemēram, zarnu vai kaulu) jutība pret D vitamīnu. Tā rezultātā kauli paliek trausli – veidojas osteoporoze un palielinās lūzumu risks.

Taču D vitamīnam ir būtiska loma arī muskuļu darbības nodrošināšanā. Zināms, ka D vitamīna trūkums organismā sekmē muskuļu vājumu, līdzsvara traucējumus un mazina roku un īpaši kāju muskuļu funkciju.

Pētījumos pierādīts, ka D vitamīna preparātu, piemēram, aktīvās D vitamīna formas, lietošanas rezultātā pieaug muskuļu spēks un funkcijas, gaita ir stabilāka, un svarīgākais – ārstēšanas rezultātā mazinās kritienu skaits. Piemēram, vairāku lielu D vitamīna pētījumu apkopojums Kanādā un ASV liecina, ka papildu D vitamīna lietošana samazina kritienu biežumu par 17%.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pēdējos gados daudzu valstu (t. sk. Latvijas) vadlīnijās par osteoporozes profilaksi un ārstēšanu, lai izvairītos no kritieniem un samazinātu lūzumu risku, ārsti ieteic cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, regulāri lietot D vitamīnu vismaz 1000 SV dienā kopā ar pietiekamu kalcija daudzumu (1000–1200 mg dienā uztura produktu un preparātu veidā). Turklāt jāatceras, ka ne visiem cilvēkiem vajadzīga vienāda D vitamīna deva. Ir situācijas, kad ārsts ieteiks lietot lielāku D vitamīna devu, piemēram, cilvēkiem ar uzsūkšanās traucējumiem kuņģa un zarnu traktā, ļoti tukliem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri lieto preparātus, kas sekmē straujāku D vitamīna noārdīšanos. Šādos gadījumos noteikti palīdzēs arī D vitamīna līmeņa noteikšana asinīs – tas ļaus izvēlēties ikkatram piemērotāko šī preparāta devu.

Dažkārt smagākos gadījumos, kad cilvēkam ar gadiem rodas kāda nieru slimība un samazinās D vitamīna aktivācija nierēs, kā arī gadījumos, kad, organismam novecojot, mazinās D vitamīna mērķorgānu (piemēram, zarnu, kaulu un muskuļu) jutība pret D vitamīnu, ārsts jums nozīmēs arī aktīva D vitamīna preparātus, kuri uzlabos gan muskuļu funkciju, gan līdzsvara izjūtu, gan aizkavēs osteoporozes attīstību un mazinās lūzumu iespēju, tādā veidā padarot Jūsu vecumdienas daudz saulainākas un mierīgākas.

Māksla nenokrist ir daudzu faktoru noteikta! Pārskatot zāļu lietošanu, aktīvi kustoties, mainot savus ieradumus un apkārtējo vidi un lietojot D vitamīnu, šo mākslu var apgūt!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.