Novitāte osteoporozes ārstēšanā

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

rudens-2015-novitate

Mūsdienās zinātne jebkurā nozarē virzās uz priekšu, un medicīna nav izņēmums. Jebkuras slimības ārstēšanai jābūt pamatotai ar veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem – vairs nepastāv paļaušanās tikai un vienīgi uz savu vai citu ārstu pieredzi. Arī kaulu veselība nav izņēmums – aktīvi tiek izgudroti un pētīti jauni medikamenti osteoporozes ārstēšanai. No medikamenta ķīmiskās struktūras izveides brīža līdz brīdim, kad tas nonāk līdz pacientiem, paiet vidēji 10 gadi. Katra medikamenta darbība tiek rūpīgi pārbaudīta, līdz tiek atrasts pareizais lietošanas režīms un deva, kā arī tiek precizētas visas blakus parādības.

Lai arī osteoporoze ir zināma slimība jau kopš 20. gs. 30. gadiem, pirmie medikamenti tās ārstēšanai tika izgudroti 1960. gados, un tie bija bisfosfonātu grupas medikamenti. Tikai 1990. gados bisfosfonātu grupas medikamentus sāka aktīvi lietot osteoporozes ārstēšanai visā pasaulē. Šie medikamenti nomāc kaulu noārdošo šūnu veidošanos un samazina to darbības aktivitāti, rezultātā samazinot kaulu noārdīšanos.

2004. gadā tika apstiprināts vēl viens medikaments osteoporozes ārstēšanai – tas bija ikdienā lietojams medikaments pulvera veidā ar divkāršu darbību: tas nomāc kaulu noārdīšanos un arī veicina jaunu kaulaudu veidošanos, uzlabo kaulu stiprību.

Šie medikamenti sevi pierādījuši kā efektīvi osteoporozes ārstēšanā, un bisfosfonātiem pierādīta efektivitāte arī pacientiem ar vēzi (t. sk., ja vēža ārstēšanā lietojamie medikamenti rosina osteoporozes attīstību). Bet diemžēl kā visiem medikamentiem, arī šiem ir savi ierobežojumi lietošanā un blakus parādības. Piemēram, lietojot bisfosfonātu grupas medikamentus, jāuzmanās no kuņģa un barības vada bojājumiem, ko šie medikamenti var izraisīt. Tāpēc pēc to ieņemšanas vēl kādu stundu jāpaliek stāvus vai vismaz sēdus, bet tas samazina pacientu līdzestību medikamentu lietošanā. Bisfosfonātu grupas medikamentus nedrīkst lietot ilgāk par 3–5 gadiem, bet osteoporoze ir jāārstē ilgāku laiku. Bisfosfonātu grupas medikamentus un duālās darbības medikamentu nedrīkst lietot, ja pacientiem ir hroniska nieru mazspēja. Turklāt duālas darbības medikamentu arī nedrīkst lietot, ja ir izteiktas sirds asinsvadu slimības vai izteikti palielināts asinsspiediens, ko nav iespējams koriģēt ar medikamentiem. Pacientiem būtu ērtāk, ja medikamentus osteoporozes ārstēšanai nebūtu jālieto katru dienu vai katru nedēļu.

Iepriekšminētās problēmas arī veicināja nepieciešamību pēc jauna medikamenta izveides osteoporozes ārstēšanai, kam būtu ērtāka lietošana, labāks efekts un mazāk blakusparādību.

21. gadsimtā medikamentu izstrāde ir ievirzījusies citā gultnē – pašreiz aizvien vairāk tiek pētīti medikamenti, kuri pēc savas uzbūves būtu pēc iespējas līdzīgāki cilvēka organismā esošajām vielām vai molekulām. Viens no pētniecības virzieniem arī kaulu veselības ziņā bija izgudrot tādu vielu, kas ļoti mērķtiecīgi nomāktu tikai kaulus noārdošās šūnas un neietekmētu kaulus veidojošās šūnas.

No 2009. gada jaunākais medikaments osteoporozes ārstēšanai – cilvēka monoklonālas antivielas (imunoglobulīns G2) ļoti specifiski bloķē molekulu, kas nepieciešama, lai kaulus noārdošās šūnas varētu darboties. Tas piesaistās tikai un vienīgi pie šīm šūnām, neietekmējot citu šūnu darbību. Pēc savas uzbūves tas ir identisks mūsu organismā izstrādātajai vielai ar visai sarežģītu nosaukumu – osteoprotegerīns. Cilvēka monoklonālās antivielas ir recepšu medikaments, kas ir pieejams arī Latvijā, un tā iegādi valsts kompensē 50% apmērā.

Osteoporoze sievietēm pēcmenopauzes vecumā

Cilvēka monoklonālo antivielu darbība vispirms bija pierādīta osteoporozes ārstēšanai sievietēm pēcmenopauzes vecumā. Pētījums, kas pierādīja medikamenta efektivitāti un drošību, bija veikts 2010. gadā, un tā nosaukums bija FREEDOM. Šajā pētījumā piedalījās 7868 sievietes pēcmenopauzes vecumā ar diagnosticētu osteoporozi. Jāatzīmē, ka osteoporozes ārstēšanā būtiskākais, pēc kā novērtē medikamenta efektivitāti, ir kaulu minerālā blīvuma rādītāju uzlabošanās un kaulu lūzumu riska mazināšanās. Veiktajā pētījumā, kas ilga 10 gadus, secināja, ka cilvēka monoklonālās antivielas var lietot droši, un, lietojot tās vienas injekcijas veidā reizi 6 mēnešos, var panākt kaulu minerālā blīvuma uzlabošanos mugurkaula skriemeļos par 9,2% un augšstilba kaula kakliņā par 4,8%. Lietojot šo medikamentu, mugurkaula skriemeļu lūzumu risks būtiski samazinās – par 68%, bet augšstilba kaula lūzumu risks samazinās par 40%. Instrukciju šļirces lietošanai variet lejupielādēt šeit.

Osteoporoze sievietēm ar krūts dziedzera vēzi

Lai gan ir izstrādātās profilakses programmas, kā arī uzlabojas diagnostikas un ārstēšanas metodes, tomēr viena no biežākajām onkoloģiskajām slimībām sievietēm Latvijā ir krūts vēzis. Daudzām pacientēm ar krūts vēzi jālieto sieviešu dzimumhormonus no­mācošos medikamentus jeb antiestrogēnus, un lielāka ietekme uz kauliem ir tā saucamajiem aromatāzes inhibitoriem. Zināms, ka šie medikamenti samazina krūts vēža recidīva un izplatīšanās risku. Atklāts, ka tie ietekmē arī kaulu struktūru. 2015. gadā bija veikts pētījums, kurā secināja, ka cilvēka monoklonālās antivielas visefektīvāk uzlabo kaulu minerālo blīvumu mugurkaula skriemeļos un augšstilba kaulā, salīdzinot ar bisfosfonātu grupas medikamentiem, pacientēm ar krūts vēzi, kas lieto dzimumhormonus nomācošos medikamentus jeb aromatāzes inhibitorus. Lietojot šo medikamentu vienas zemādas injekcijas veidā reizi pusgadā, novēroja, ka mugurkaula skriemeļos kaulu minerālais blīvums uzlabojās par 6,2%, bet augšstilba kaula kakliņā par 3,7%. Arī kaulu lūzumu risku šis medikaments būtiski samazina – līdz pat 50%.

Osteoporoze vīriešiem

Kā zinām no Kaulu Veselības trešā numura, osteoporoze nav tikai sieviešu slimība. Arī vīriešiem līdz ar vecumu vai daudzu citu slimību rezultātā var būt osteoporoze un kaulu lūzumi maznozīmīgas traumas rezultātā. Bet jāsaka, ka vīriešiem osteoporozes sekas – kaulu lūzumi – rada nopietnākas problēmas. Piemēram, vīrieši pēc augšstilba kaula kakliņa lūzumiem mirst 2–3 reizes biežāk nekā sievietes. Nesenā pētījumā (2012. gadā) tika pierādītā cilvēka monoklonālo antivielu efektivitāte arī vīriešiem ar osteoporozi. Šī pētījuma nosaukums bija ADAMO, un tajā piedalījās 242 vīrieši ar diagnosticētu osteoporozi. Cilvēka monoklonālās antivielas viņi lietoja 12 mēnešus (viena injekcija ik 6 mēnešus). Pētījuma rezultātā secināja, ka šī medikamenta lietošana ir droša un efektīva vīriešiem ar osteoporozi – kaulu minerālais blīvums mugurkaula skriemeļos palielinājās par 5,7% un augšstilba kaula kakliņā par 2,1%. Kopš 2015. gada janvāra arī Latvijā vīriešiem medikamenta iegādi tāpat kā sievietēm valsts kompensē 50% apjomā.

Osteoporoze vīriešiem ar priekšdziedzera vēzi

Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir biežākais no vēžiem gados vecāku vīriešu vidū. Lielākajai daļai vīriešu ar priekšdziedzera vēzi ārstēšanā pielieto medikamentus, kas nomāc vīriešu dzimumhormonu izdalīšanos. Savukārt vīriešu dzimumhormona jeb testosterona līmeņa samazināšanos organismā ir saistīta ar palielinātu osteoporozes un lūzumu attīstības risku. Pacientiem ar priekšdziedzera vēzi un tā ārstēšanā pielietojamo medikamentu iedarbības rezultātā 5–10 reizes straujāk zūd kaulu masa. Iepriekš osteoporozes ārstēšanai šiem pacientiem lietoja bisfosfonātu grupas medikamentus, bet 2010. gadā atklāja, ka arī cilvēka monoklonālas antivielas ir efektīvas – kaulu minerālais blīvums mugurkaula skriemeļos uzlabojās par 5,6% un augšstilba kaula kakliņā uzlabojās par 3,9%, un šo atšķirību novēroja jau pēc medikamenta pirmās ievades reizes. Pie tam tās lietot ir vieglāk, t.i., bisfosfonātus jālieto katru dienu un pēc medikamenta ieņemšanas nedrīkst atgulties vismaz stundu, bet cilvēka monoklonālās antivielas ir zemādas injekciju veidā, kas jāveic tikai reizi pusgadā.

Papildu informācija

  • Cilvēka monoklonālās antivielas var lietot pacienti ar hronisku nieru slimību vai nieru darbības traucējumiem, atšķirībā no bisfosfonātu grupas medikamentiem. Bet jāņem vērā, ka jābūt normālam kalcija līmenim asinīs.
  • Cilvēka monoklonālās antivielas drīkst lietot arī tad, ja pacients iepriekš saņēmis ārstēšanā bisfosfonātus.
  • Šo medikamentu var lietot kopā ar vēža ārstēšanā izmantotajām hormonterapijas zālēm. Arī pielietotā ķīmijterapija netraucē šo antivielu izmantošanu ārstēšanā – tās var pielietot gan paralēli ķīmijterapijai, gan tad, ja ķīmijterapija ir saņemta iepriekš.
  • Lietojot cilvēka monoklonālās antivielas kaulu bojājuma ārstēšanā, papildus jāuzņem D vitamīns un kalcijs, kas ir veselu kaulu būvmateriāls.
  • Pirms ārstēšanas uzsākšanas obligāti ir jāapmeklē zobārsts un jāizārstē iekaisumi mutes dobumā. Tas dod iespēju maksimāli mazināt reta medikamentu sarežģījuma rašanos, ko dēvē par žokļa osteonekrozi jeb žokļa kaula bojājumu.
  • Cilvēka monoklonālās antivielas kā jebkurš cits medikaments var izraisīt blakusparādības, piemēram, sāpes kaulos vai ādas apsārtumu injekcijas veikšanas vietā.

Sekojiet līdzi jaunumiem osteoporozes ārstēšanā un konsultējieties ar ārstu par piemērotāko un efektīvāko medikamentu!

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *