Osteoporoze un D vitamīns – kādu izvēlēties?

mm

Ināra Ādamsone

Dr., nefroloģe, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Transplantācijas centrs

rudens-2015-osteoporoze-un-d-vitamins

D vitamīnu mēdz dēvēt par saules vitamīnu, un tas ir viens no nozīmīgākajiem vitamīniem, kas nodrošina ļoti dažādu cilvēka organisma funkciju uzturēšanu. Daudzi no mums zina, ka tas ir būtisks kaulu veselībai, jo piedalās kalcija un fosfora vielmaiņas nodrošināšanā. Tāpēc pacientiem ar osteoporozi, līdztekus osteoporozes ārstēšanai ar īpašiem medikamentiem, ļoti būtiski nodrošināt organismā pietiekamu D vitamīna daudzumu un efektīvu tā darbību.

Taču aiz šī vienkāršā apgalvojuma slēpjas daudz interesantu faktu un procesu organismā, kuri jāzina un jāņem vērā pacientiem un ārstiem, lai pareizi rekomendētu šī it kā vienkāršā vitamīna lietošanu.

Kāpēc D vitamīns ir tik ļoti nepieciešams?

D vitamīns veidojas cilvēka ādā ultravioleto staru ietekmē un tiek uzņemts ar uzturu (mazākā mērā). Šo D vitamīna formu dēvē par neaktīvo D vitamīnu. Turpmāk cilvēka organismā D vitamīns pārveidojas – vispirms aknās, veidojot 25–hidroksi D3 vitamīnu, tad nierēs, veidojot 1,25–dihidroksi D3 vitamīnu. Tā arī ir D3 vitamīna aktīvā forma jeb D hormons, kas izraisa visus šim vitamīnam piemītošos efektus.

D vitamīna galvenos efektus vēro kuņģa un zarnu traktā, kaulos, epitēlijķermenīšos un nierēs. Aktīvais D vitamīns sekmē kalcija uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā un kalcija uzsūkšanos nierēs, t. i., cenšas maksimāli palielināt kalcija daudzumu asinīs, kurš turpmāk izmantojams stipru kaulu veidošanai. Aktīvais D vitamīns nomāc epitēlijķermenīšu izdalītā hormona – paratireoīdā hormona veidošanos. Tas ir ļoti svarīgi, jo tieši pastiprinātas paratireoīdā hormona izdales apstākļos kauli noārdās intensīvāk. Kaulos aktīvais D vitamīns stimulē kaulveides šūnu osteoblastu un kaulu noārdīšanās šūnu osteoklastu aktivitāti. Paralēli tam D vitamīnam ir pozitīva ietekme arī uz dažādu kaula pamatvielas olbaltumu sintēzi, un tas turpmāk sekmē arī kaula mineralizācijas procesu. Kopumā D vitamīna aktīvās formas ietekmē kaulu vielmaiņā mazinās noārdīšanās procesi, palielinās kaulu masa, uzlabojas kaulu mikroarhitektūra un kaulu kvalitāte. Tā visa rezultātā vairāki zinātnisko pētījumu apkopojumi pierādījuši, ka D vitamīna lietošana samazina augšstilba kaula kakliņa lūzumu risku par 26% un citu kaulu lūzumu risku par 23%, bet lielākajā zinātniskajā pētījumā norādīts, ka, lietojot D vitamīnu kopā ar kalciju papildu ikdienas uzturam, augšstilba kaula kakliņa lūzumu risks mazinās par 19% un citu kaulu lūzumu risks par 13%.

Ļoti būtiska loma D vitamīnam ir arī muskuļu funkcijas nodrošināšanā. Aktīvais D vitamīns regulē kalcija vielmaiņu muskuļu šūnās – miocītos un līdz ar to kontrolē muskuļu saraušanās un atslābšanas procesu. Ar D vitamīna starpniecību regulētajiem procesiem svarīga loma ir arī normālas muskuļu šūnu nobriešanas gaitā. Nopietns D vitamīna trūkums izraisa vielmaiņas traucējumus muskuļos – pacientiem vēro izteiktu muskuļu vājumu un pazeminātu muskuļu fermentu līmeni asinīs. Muskuļu vājums var izraisīt līdzsvara traucējumus (īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir arī citi riska faktori līdzsvara traucējumu attīstībai) un sekmēt kritienus, bet kritiena rezultātā pacientam ar osteoporozi var notikt kaulu lūzumi (visbiežāk tie ir augšstilba kaula kakliņa vai apakšdelma kaulu lūzumi). Savukārt, papildus D vitamīna lietošana (vismaz 800 SV jeb starptautiskās vienības dienā) kopā ar 1200 mg kalcija var uzlabot muskuļu funkciju un samazināt kritienu biežumu. Gados vecākiem pacientiem, kuri ārstēti ar aktīvā D vitamīna preparātiem, novēro muskuļu masas palielināšanos. Tādējādi ir pamats domāt, ka kalcija un D vitamīna papildus lietošana mazina lūzumu risku ne vien palielinot kaulu masu un uzlabojot to kvalitāti, bet arī sekmējot muskuļu funkciju un koordināciju. Rezultātā mazinās kritienu un kaulu lūzumu skaits.

Pēdējos gados veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka D vitamīna deficītam varētu būt nozīme arī hroniskas sirds mazspējas norisē, t. i., D vitamīna trūkuma apstākļos mazinās arī sirds muskuļa saraušanās funkcija.

rudens-2015-osteoporoze-un-d-vitamins-shema-lv

Aktīvajam D vitamīnam piemīt vēl viena būtiska funkcija – tas regulē ne vien kalcija vielmaiņu asinīs, bet arī kalcija vielmaiņu šūnās. Vismaz 30 dažādos orgānos un audos atrasti D vitamīna receptori. Pieaug arī gēnu skaits, par kuriem zināms, ka to regulācijā piedalās aktīvais D vitamīns. Šie gēni saistīti ne vien ar kalcija un kaulu vielmaiņu, bet arī tādiem organisma vielmaiņas pamata procesiem kā šūnas vielmaiņu un mehānismi, kuri regulē, piemēram, imunitātes un asinsrades procesus. Pēdējo 10–15 gadu laikā ir izdevies pierādīt vietēju aktīvā D vitamīna sintēzi un darbību visdažādākajos organisma audos. Tāpēc izvirzīta t. s. D vitamīna «parakrīnās» (ar kalcija vielmaiņu nesaistītās) iedarbības teorija, kas kļuvusi par pamatu turpmākiem pētījumiem par D vitamīna un daudzu hronisku slimību (piemēram, atsevišķu audzēju formu, sirds un asinsvadu slimību, vairāku autoimūnu slimību, 1. tipa cukura diabēta) savstarpējo saistību.

Kad mazinās aktīvā D vitamīna veidošanās cilvēka organismā?

Dažādas nieru slimības (piemēram, cukura diabēts, nekontrolēti augsts asinsspiediens, ateroskleroze, sarkanā vilkēde un citas autoimūnas slimības, nieru iekaisumi, nierakmeņi, cistiskas nieru slimības, kā arī nierēm toksisku medikamentu lietošana) var sekmēt nieru funkcionējošo audu samazināšanos un nieru mazspējas (jeb kā šobrīd to dēvē – hroniskas nieru slimības) veidošanos. Arī organisma dabiskas novecošanās rezultātā funkcionējošo nieru audu skaits samazinās, un līdz ar to vājinās arī D vitamīna aktivācijas procesi nierēs un rodas D vitamīna nepietiekamības izraisītie simptomi (pat ja asinīs nosakāmais 25(OH)D vitamīna līmenis ir normāls). Neatkarīgi no iemesla (piemēram, vecums, slimība), D vitamīna aktivācija nierēs ievērojami vājinās.

D vitamīna vielmaiņas traucējumus (it īpaši uzsūkšanās traucējumus) novēro arī pacientiem ar dažām nopietnām zarnu slimībām (piemēram, čūlainais kolīts, Krona slimība, celiakija), kā arī pacientiem ar hroniskām iekaisīga rakstura un autoimūnām slimībām, kuras skar citas orgānu sistēmas (piemēram, reimatoīdais artrīts, bronhiālā astma).

Kā pareizi izvēlēties D vitamīna formu osteoporozes ārstēšanai?

Neaktīvais D vitamīns papildus ir jālieto visiem cilvēkiem, kuriem nevar nodrošināt optimālu tā līmeni, atrodoties saulē vai ar pārtikas produktiem: veciem cilvēkiem, grūtniecēm, zīdaiņiem (D vitamīnu var saņemt tikai ar mātes pienu) pusaudžiem, cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepietiekami atrodas saulē. Šī D vitamīna forma faktiski būtu jālieto visiem cilvēkiem, kuriem, nosakot D vitamīna līmeni asinīs, tas ir zem normas robežas (zem 30 ng/ ml).

Kuriem pacientiem osteoporozes terapijas shēmā jāiekļauj aktīvās D vitamīna formas preparāti?

Pirmkārt, tiem pacientiem, kuru organismā D vitamīna aktivācija ir samazināta. Tie ir pacienti ar nieru mazspēju, kuras gadījumā nieru funkcija būtiski samazinājusies.

Aktīvā D vitamīna preparāti izmantojami arī pacientiem ar dažām iepriekš minētajām autoimūnajām un hroniskām iekaisuma slimībām (piemēram, bronhiālā astma, reimatoīdais artrīts, smagas zarnu iekaisuma slimības – Krona slimība, čūlainais kolīts), kuru rezultātā D vitamīna vielmaiņa ir nomākta. Arī pacientiem, kuri lieto glikokortikosteroīdu preparātus (piemēram, prednizolonu, tam līdzīgos medikamentus), kas krasi samazina kaulu blīvumu un pasliktina muskuļu funkciju, jāapsver aktīvā D vitamīna preparātu formu lietošana, jo ir pierādīts, ka tā šajā gadījumā ir daudz efektīvāka.

D vitamīna aktīvo formu jāizvēlas arī gados vecākiem cilvēkiem, kuriem vēro izteikti samazinātu kaulu blīvumu un vienlaikus izteikti samazinātu muskuļu masu un veiktspēju, kā arī nestabilu gaitu, t. i., pacientiem ar ļoti augstu kritienu un osteoporotisku lūzumu risku. Viņiem ar aktīvā D vitamīna preparātiem var panākt ātrāku ārstniecisko efektu. Īpaši būtiski atcerēties, ka ļoti veciem cilvēkiem ar osteoporozi noteikti jānosaka nieru funkcija, un parasti tā šajā vecumā ir samazināta.

Atsevišķi pētījumi liecina par D vitamīna aktīvās formas preparātu efektivitāti pacientēm, kurām osteoporoze sāk veidoties (sievietēm agrīnajā menopauzē 50–55 gadu vecumā). Viņām aktīvais D vitamīns var aizkavēt kaulu masas samazināšanos.

Lietojot aktīvo D vitamīna formu, ārstēšanu parasti uzsāk ar devu 0,5 mkg reizi dienā, to pakāpeniski kāpinot līdz 0,75–1 mkg dienā, sadalot visu diennakts devu divās lietošanas reizēs. Parasti D vitamīna aktīvās formas preparātu lietošana neizraisa blakusparādības. Reti var novērot palielinātu kalcija līmeni asinīs vai urīnā, vēl retāk – pastiprinātu nierakmeņu veidošanos. Tomēr, salīdzinot ar parastā D vitamīna preparātiem, pacientiem ārstēšanas gaitā ar D vitamīna aktīvo formu kalcija līmenis asinīs un urīnā būtu jākontrolē biežāk.

Visos gadījumos jautājumu par dažādu D vitamīna formu lietderību un piemērotību ir jāizlemj ārstam, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, sūdzības, analīžu rezultātus un blakus slimību un pārējo lietoto medikamentu klāstu.

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.