Osteoporoze un lūzumi

rudens-2013-luzumi

Kas ir osteoporoze?

Osteoporoze ir hroniska slimība, kuras rezultāta izmainās kaulu struktūra – kauli kļūst poraini un trausli, palielinās kaulu lūzumu risks. Biežāk osteoporoze noris nemanāmi, līdz notiek «trauslo» kaulu lūzums, tāpēc to sauc par «klusējošo» slimību.

Agrīna osteoporozes diagnostika un ārstēšana var palīdzēt mazināt lūzumu risku.

Pacientiem ar osteoporozi kaulu lūzums var notikt nenozīmīgas traumas rezultātā vai pat bez tās, piemēram, kaulu lūzums var notikt kritiena vai viegla sitiena rezultātā, kā arī veicot ikdienas darbus – mājas vai dārza uzkopšanas laikā. Biežāk osteoporozes izraisītie kaulu lūzumi notiek plaukstas pamatnes kaulos, apakšdelmā, augšstilba kaulā vai mugurkaula skriemeļos. Lūzumi plaukstas pamatnes vai apakšdelma kaulos notiek, vairoties no kritiena, kad kritiena laikā rokas tiek izstieptas uz priekšu. Lūzumi augšstilba kaula kakliņā notiek gados vecākiem pacientiem pēc 70–75 gadu vecuma. Šo lūzuma veidu pavada izteiktas sāpes. Osteoporozes dēļ sievietēm menopauzē lūzt mugurkaula krūšu vai jostas daļas skriemeļi. Šo lūzumu rezultātā skriemeļi deformējas, mazinās to augstums, un līdz ar to cilvēka augums samazinās par 3–4 cm gada laikā. Mugurkaula deformācijas rezultātā tiek traucēta arī plaušu, sirds un kuņģa zarnu trakta orgānu darbība. Viena vai vairāku skriemeļu lūzumus var izraisīt, piemēram, smagas iepirkuma somas pacelšana ar vienu roku, kartupeļu maisa pacelšana un pārvietošana, strauja, asa un spēcīga kustība – pastiepšanās, lai aizsniegtu priekšmetus augstākos plauktos, stipra šķaudīšana vai klepošana. Jāievēro, ka mugurkaula skriemeļu lūzumi ne vienmēr var radīt sāpes. Netieši par šiem lūzumiem var norādīt auguma garuma samazināšanās vai kuprveida mugurkaula deformācija, kā arī skolioze vai kifoze. Kaulu lūzumi osteoporozes rezultātā ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un rada ievērojamas sekas, piemēram, hroniskas un ilgstošas sāpes, pašaprūpes spēju samazināšanos, sociālo izolāciju un pat nāvi.

Osteoporoze – bieži sastopama slimība

Zinātniskajos pētījumos aprēķināts, ka pasaulē katras trīs sekundes notiek «trauslo» kaulu lūzums osteoporozes rezultātā. Vienai no divām sievietēm un vienam no pieciem vīriešiem vecākiem par 50 gadiem turpmākās dzīves laikā būs «trauslo» kaulu lūzums. Sievietēm pēc 45 gadu vecuma «trauslo» kaulu lūzuma ārstēšana slimnīcā aizņem daudz vairāk laika nekā tādu zināmu saslimšanu ārstēšana kā, piemēram, cukura diabēts, sirds infarkts vai krūts dziedzera vēzis.

«Trauslo» kaulu lūzums nav nejaušība!

Katru gadu miljoniem gados vecu pacientu cieš no augšstilba kaula kakliņa lūzumu radītām sekām, piemēram, pēc kritiena no sava auguma augstuma. Vēl lielākam skaitam pacientu «trauslo» kaulu lūzumi lokalizēti plaukstas pamatnes kaulos (10% gadījumu) un augšdelma kaulā (5% gadījumu) vai mugurkaula skriemeļos (20% gadījumu). Šie lūzumi nav nejaušība un bieži attīstās osteoporozes rezultātā!

Pirmais lūzums palielina nākamā lūzuma risku!

Pacientiem, kuriem bija «trauslo» kaulu lūzums osteoporozes dēļ un kuriem netika diagnosticēta osteoporoze un/vai pielietota atbilstoša ārstēšana, ir divas reizes lielāks risks attīstīties nākamajam lūzumam turpmākās dzīves laikā.

Gandrīz pusei pacientu, kuri bija pārcietuši «trauslo» kaulu lūzumu, turpmākās dzīves laikā pastāv liela iespējamība, ka var notikt nākamais lūzums. Katrs jauns lūzums palielina risku nākamajam neatkarīgi no lūzuma vietas un smaguma pakāpes.

Vienai no četrām sievietēm, kurām bija mugurkaula skriemeļa lūzums osteoporozes rezultātā, turpmākā gada laikā būs atkārtots cita skriemeļa lūzums.

Kāpēc par osteoporozi un lūzumiem jāuztraucas?

«Trauslo» kaulu lūzumu sekas ietekmē pacientu turpmāko dzīvi. Tie var radīt daudzveidīgas sekas – hroniskas sāpes, piespiedu mazkustīgumu un ilgstošu pašaprūpes spēju zudumu, kā rezultātā pazeminās dzīves kvalitāte un zūd personīgā neatkarība.

20–25% pacientu, kuriem bija augšstilba kaula kakliņa lūzums, nomirst viena gada laikā pēc notikušā lūzuma. Citi «trauslo» kaulu lūzumi arī ir saistīti ar palielinātu mirstības risku.

40% pacientu pēc augšstilba kaula kakliņa lūzuma nespēj pārvietoties patstāvīgi un viņiem ilgstoši ir nepieciešama apkārtējo palīdzība.

Gadu pēc notikuša augšstilba kaula kakliņa lūzuma 33% pacientu kļūst pilnībā atkarīgi no apkārtējo palīdzības un viņiem ir nepieciešama specializēta aprūpe. Pacienti pēc «trauslo» kaulu lūzumiem var kļūt par smagu nastu saviem radiniekiem un tuviniekiem.

Lūzumu aprūpe ir arī smaga nasta veselības aprūpes sistēmai kopumā un visiem nodokļu maksātājiem. Šo pacientu ilgstoša specializēta aprūpe rada nozīmīgus finansiālos zaudējumus visas valsts mērogā.

«Trauslo» kaulu lūzums – tas ir brīdinājums tieši TEV!

Gandrīz pusei pacientu, kuri ārstējās slimnīcā augšstilba kaula kakliņa lūzuma dēļ, iepriekš jau bija kāda cita kaula lūzums. Pirmais «trauslo» kaulu lūzums ir brīdinājums, kas nekavējoties jāņem vērā!

Osteoporoze ir jādiagnosticē, un nepieciešamības gadījumā jāveic pacientu izmeklēšana un ārstēšana. Skumji, bet realitātē šis pirmais «trauslo» kaulu lūzums bieži izmeklēšanas laikā tiek «palaists garām», kā rezultātā pacientiem ir paaugstināts risks zaudēt pašaprūpes spējas tālākajā laikā un ciest sāpes cita nākamā lūzuma rezultātā. Neskatoties uz to, ka specifiskie osteoporozes ārstēšanā izmantojamie medikamenti samazina «trauslo» kaulu lūzuma risku par 50–80%, lielākajai daļai pacientu, kam jau bija lūzums, izmeklēšana netika veikta un/vai netika piemeklēta atbilstoša ārstēšana.

Bija lūzums? Pārbaudies!

Pacientiem pēc 50 gadu vecuma, kuriem bija kaulu lūzums pieaugušā vecumā, jāpārrunā ar ārstējošo ārstu par izmeklējumu nepieciešamību, kas palīdzētu diagnosticēt osteoporozi. Osteoporozes diagnostikai jāveic kaulu minerālā blīvuma izmeklējums jeb centrālā osteodensitometrija. Osteodensitometrija ir rentgenoloģisks izmeklējums, kuru iespējams veikt 19 dažādās vietās visā Latvijas teritorijā. Jāņem vērā, ka šo izmeklējumu veic ātri, un rentgenstarojuma deva, salīdzinot ar citiem izmeklējumiem (piemēram, rentgenogramma mugurkaula krūšu daļai vai datortomogrāfijas izmeklējums visam mugurkaulam), ir daudz mazāka.

Ārstam jāizvērtē iespējamo lūzumu risks turpmākās dzīves laikā. To var veikt, pielietojot specializētu FRAX kalkulatoru (angļu valodā: Fracture Risk Asessement Tool) – datorizētu lūzuma riska novērtēšanas algoritmu. Šo kalkulatoru 2008. gadā izveidoja Pasaules Veselības Organizācija kopā ar Starptautisko Osteoporozes fondu. Ar FRAX kalkulatoru var izrēķināt iespējama osteoporotiska lūzuma risku turpmākajos 10 gados. Tas ir pieejams internetā un tajā tiek atzīmēta informācija par pacienta auguma garumu, svaru, dzīvesveida paradumiem, ikdienā lietotajiem medikamentiem, blakusslimībām un osteoporozi tuvākajiem radiniekiem. Ņemot vērā šajos izmeklējumos iegūtos rezultātus, ārstējošais ārsts varēs rekomendēt dzīvesveida pārmaiņas vai medikamentozu ārstēšanu, kas novērstu iespējamo «trauslo» kaulu lūzumu turpmākās dzīves laikā. Pacienti paši var izvērtēt savu individuālo osteoporozes risku, veicot Starptautiskā Osteoporozes fonda izveidoto vienas minūtes daudz­atbilžu jautājumu testu. Izpildot testu ar 19 īsiem jautājumiem, vienas minūtes laikā var uzzināt individuālo osteoporozes risku.

Novērs pirmo lūzumu, ietekmējot osteoporozes riska faktorus!

Pat ja arī nav bijis «trauslo» kaulu lūzums, jāizvērtē individuālie riska faktori osteoporozes attīstībai vai tās izraisītajiem lūzumiem. Riska faktori ir:

  1. auguma garuma samazinājums par trīs un vairāk centimetriem;
  2. menopauze pirms 45 gadu vecuma;
  3. medikamentu – glikokortikosteroīdu lietošana ilgāk kā 3 mēnešus;
  4. kuņģa zarnu trakta saslimšanas, piemēram, Krona slimība vai celiakija;
  5. ģimenē kādam no 1. pakāpes radiniekiem konstatētā osteoporoze vai tās izraisītais lūzums;
  6. reimatoīdais artrīts;
  7. primārs vai sekundārs hipogonādisms vīriešiem;
  8. samazināts ķermeņa svars;
  9. ar dzīvesveidu saistītie riska faktori: smēķēšana, pastiprināta alkohola lietošana, nepietiekama fiziskā aktivitāte, nepietiekama kalcija un D vitamīna uzņemšana.

Lūzumi un kritieni ir novēršami!

Visbiežāk osteoporotiski lūzumi notiek pēc kritieniem. Kritienu risks palielinās, pieaugot vecumam. Ja ir diagnosticēta osteoporoze un zināms «trauslo» kaulu lūzuma risks, jāapzinās arī kritienu risks. Kritienu varbūtība palielinās, ja ir pasliktināta redze (tajā skaitā nepiemērotu briļļu vai bifokālo briļļu valkāšana), galvas reiboņi, līdzsvara traucējumi un muskuļu vājums, daudzu dažādu medikamentu lietošana vienlaikus, kā arī to medikamentu lietošana, kas izraisa miegainību vai pasliktina koordinācijas spējas. Lai mazinātu kritienu risku, jāveic pasākumi gan dzīvesveida, gan dzīvesvietas uzlabošanai. Būtiska nozīme kritienu profilaksē ir fiziskajiem vingrinājumiem – piemērotākie ir lokanības, muskuļu spēka vingrinājumi, kā arī vingrinājumi pret gravitācijas spēku.

Padari pirmo lūzumu par pēdējo!

Pilnvērtīgs uzturs ar pietiekamu kalcija un D vitamīna daudzumu ir ļoti nozīmīgs kaulu veselībai. Jāizvēlas ērti apavi ar neslīdošu virsmu. Dzīvesvieta arī ir jāpielāgo – jābūt pietiekamam apgaismojumam, neslīdošiem paklājiem, papildu rokturiem vannas istabā, ikdienā nepieciešamās lietas jānovieto pēc iespējas tuvāk un pieejamāk.

Raksts sagatavots pēc Starptautiskā Osteoporozes fonda materiāliem.

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *