Osteoporoze vīriešiem – vienmēr aktuāla problēma

mm

Ingvars Rasa

Dr., endokrinologs, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers

rudens-2013-osteoporoze-viriesiem

Osteoporoze ir sistē­miska kaulu slimība, ko raksturo samazināta kaulu masa un kaulu mikroarhitektonikas uzbūves izmaiņas. Šo divu galveno faktoru rezultātā palielinās kaulu lūzumu risks.

Pasaulē osteoporoze ir visbiežāk izplatītā kaulu vielmaiņas slimība. Aprēķināts, ka osteoporoze ietekmē vairāk kā 200 miljonus cilvēku visā pasaulē. 2 miljoniem vīriešu ASV attīstās osteoporoze, bet vēl 12 miljoniem ir risks ar to saslimt nākotnē. Lai gan sievietēm osteoporoze tiek diagnosticēta biežāk, tomēr no 10 miljoniem ASV iedzīvotāju, kuriem osteoporoze pierādīta ar osteodensitometriju (jeb DXA), 20% ir vīrieši.

Aptuveni vienam no pieciem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma turpmākās dzīves laikā iespējams ar osteoporozi saistīts lūzums. Latvijā ir nedaudz vairāk kā 2 miljoni iedzīvotāju (pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2013. gada datiem), no kuriem 14% ir vīrieši vecumā pēc 50 gadiem un 4% – vecumā pēc 70 gadiem, tas nozīmē, ka 18% no Latvijas iedzīvotājiem ir vīrieši ar paaugstinātu risku saslimt ar osteoporozi. No visiem lūzumiem vidēji 43% lūzumu notiek vecumā pēc 50 gadu vecuma.

Pastāv ievērojamas atšķirības skeleta kaulu uzbūvē sievietēm un vīriešiem ne tikai kaulu izmēra, bet arī kaulu struktūras ziņā.

Tas izskaidro atšķirības kaulu lūzumu skaita, lokalizācijas un to iznākuma jomā sievietēm un vīriešiem. Tipiskās osteoporozes lūzumu vietas ir mugurkaula skriemeļi (20% gadījumu), plaukstas locītavas pamatne (10% gadījumu), augšdelma kaula kakliņš (5% gadījumu), iegurņa kauls un augšstilba kauls (14–20% gadījumu) un 45% gadījumu – citos kaulos. Abiem dzimumiem lūzumu skaits palielinās līdz ar vecumu, bet vīriešiem tas notiek vidēji par 10–15 gadiem vēlāk nekā sievietēm. Lūzumi iegurņa kaulos un augšstilba kaulā saistīti ar ievērojamu invaliditāti un nozīmīgiem mirstības rādītājiem.

Augšstilba kaula lūzumi ir nozīmīgākie un nopietnākie no visiem lūzumu veidiem: 20% vīriešu var nomirt pirmo sešu mēnešu laikā pēc lūzuma, bet 25% vīriešu var nomirt pirmā gada laikā pēc lūzuma.

Vīriešiem mirstības rādītāji ir 2 – 3 reizes lielāki nekā sievietēm pēc augšstilba kaula lūzumiem. Mugurkaula lūzumi ir otra biežākā lūzumu vieta osteoporozes gadījumā. Visi lūzumi vīriešiem var notikt ikdienas fiziskās aktivitātes, strauju kustību rezultātā vai nelielas sadzīves traumas gadījumā. Mugurkaula skriemeļu lūzumu rezultātā deformējas krūškurvis un mugurkauls. Attīstās mugurkaula izliekums uz mugurpusi (kifoze) vai mugurkaula izliekums uz sāniem (skolioze). Viena skriemeļa lūzuma rezultātā vīrieša augums gada laikā var samazināties vidēji par 2–3 un vairāk centimetriem. Deformējoties krūškurvim, pasliktinās plaušu funkcionālās spējas, palielinās saaukstēšanās slimību biežums, kā arī biežāk sastopamas citas plaušu vai bronhu slimības. Pastiprinoties sāpēm mugurkaulājā, bieži var attīstīties depresija, miega un ēstgribas pasliktināšanās. Svarīgi novērst jau pirmo kaulu lūzumu neatkarīgi no lūzuma vietas, jo pētījumos konstatēta cieša sakarība starp pirmo – jau notikušo un iespējamo kaulu lūzumu nākotnē.

Jau noticis lūzums kaulu trausluma rezultātā būtiski palielinās nākošā lūzuma risku.

Lai pārbaudītu kaulu minerālo blīvumu, vīrietim jāveic kaulu minerālā blīvuma izmeklējums – centrālā osteodensitometrija jeb DXA. Nosūtījumos un analīzēs to apzīmē kā KMB vai BMD (no angļu val.: bone mineral density). Šo izmeklējumu var veikt 19 dažādās vietās Latvijā un vidējais gaidīšanas ilgums šai izmeklēšanai ir vidēji no vienas līdz 16 dienām. Izmeklējums nav kaitīgs veselībai un ir nesāpīgs.

Kaulu minerālā blīvuma noteikšanas biežākie gadījumi

  1. Vīriešiem pēc 70 gadu vecuma, pat ja nav (!) osteoporozes riska faktoru.
  2. Vīriešiem pirms 70 gadu vecuma ar osteoporozes kaulu lūzuma riska faktoriem, piemēram, samazināts ķermeņa svars (mazāku kā 58 kg), smēķēšana vai pastiprināta kafijas lietošana .
  3. Vīriešiem ar kaulu trausluma izraisītiem lūzumiem (piemēram, mugurkaula skriemeļos, augšstilba kaula kakliņā).
  4. Vīriešiem ar slimībām un veselības stāvokļiem, kas saistīti ar kaulu masas zudumu vai neizskaidrojamu un nenoskaidrotu iemeslu kaulu masas zudumu (piemēram, aizkuņģa dziedzera iekaisums ar uztura uzsūkšanās traucējumiem kuņģa zarnu traktā, celiakija, reimatoīdais artrīts).
  5. Vīriešiem, kuri lieto KMB un kaulu masu samazinošus medikamentus (piemēram, glikokortikosteroīdi – prednizolons, polkortolons, deksametazons vai injicējamie medikamenti priekšdziedzera vēža ārstēšanai).
  6. Vīriešiem, kuri jau saņem specifiskus osteoporozes medikamentus (piemēram, alendronāts, risedronāts, zoledronskābe) un kuriem jāizvērtē ārstēšanas efektivitāte.
  7. Vīriešiem, kuriem osteoporoze vēl netiek ārstēta, bet kuriem kaulaudu zuduma konstatēšanas gadījumā ārsts varētu pieņemt lēmumu uzsākt specifisku osteoporozes medikamentu lietošanu.
  8. Visiem vīriešiem pirms specifiskās osteoporozes ārstēšanas uzsākšanas.

DXA slēdzienā būs norādīts, ja ir diagnosticēta osteoporoze. Ja osteoporoze tiek diagnosticēta, nepieciešams precizēt tās iespējamo izraisošo iemeslu. To palīdzēs atklāt ārsta apskate, kā arī laboratoriskie izmeklējumi. Ja vīrietim ir konstatēts pazemināts KMB vai ar DXA tiek apstiprināta osteoporozes diagnoze, tad laboratorijā papildus jāveic analīzes: kalcijs, fosfors, kreatinīns, kopējais 25–oksi vitamīns D, kopējais testosterons, tireotropais hormons (TSH), parathormons (PTH), sārmainā fosfatāze, aknu proves asins serumā un pilna asins aina. Citi specializēti izmeklējumi jāveic, ja ārstam rodas aizdomas par kādu konkrētu slimību, kuras gadījumā osteoporoze ir viena no slimības pazīmēm. Kopš 2012. gada dažās laboratorijās Latvijā ir iespējams noteikt kaulu vielmaiņas rādītājus, ko apzīmē kā bēta CTX un P1NP. Šie rādītāji zinošam ārstam dod iespēju precizēt, vai kaulu vielmaiņa vīrietim ir paaugstināta vai pazemināta. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem 50% gadījumu neizdodas noskaidrot osteoporozes iemeslu, taču tas nenozīmē, ka vīrieši ar osteoporozi nav jāizmeklē un jāārstē. Protams, iemesla noskaidrošana palīdz labāk un efektīvāk ārstēt osteoporozi. Kad noskaidroti iemesli un pavadošās slimības, jāuzsāk osteoporozes ārstēšana.

Osteoporoze nav vecuma pazīme, bet gan hroniska un ārstējama slimība.

Ārsta uzdevums ir piemeklēt atbilstošāko osteoporozes medikamentu katram konkrētam vīrietim, ņemot vērā osteoporozes smaguma pakāpi (to var noteikt pēc kaulu minerālā blīvuma un ņemot vērā esošos vai neesošos lūzumus), tās cēloni un pavadošās slimības.

Vai vīrietis var palīdzēt pats sev?

Pirms uzsākt osteoporozes ārstēšanu, jāatceras un jāņem vērā, ka pilnvērtīgas ārstēšanas sastāvdaļas ir arī regulāras fiziskās aktivitātes 3–4 reizes nedēļā pa 30–40 minūtēm dienā (piemēram, nūjošana, dejošana, intensīvas un ilgstošas pastaigas), pilnvērtīgs uzturs (tajā skaitā, alkohola uzņemšanas ierobežošana), sauļošanās, rehabilitācija (lūdzu atceraties šo vārdu – tā pieejama visā Latvijā!), osteoporozes un osteoporozes izraisīto lūzumu riska faktoru novēršana. Dzīvesveida faktoru koriģēšanai ir nepārprotami svarīga nozīme osteoporozes ārstēšanā! Pacientiem var šķist, ka šie pasākumi ir mazāk svarīgi kā specifisko osteoporozes medikamentu lietošana, taču patiesībā tā nav.

Tā kā ar osteoporozi pārsvarā slimo gados vecāki vīrieši, tad īpaši būtu jāseko, lai viņi uzņemtu pietiekošu olbaltumvielu daudzumu dienā (piemēram, gaļa, zivis, vista), ja nav faktoru, kas varētu iespaidot citādu ārsta lēmumu, kā arī produktus, kas bagāti ar kalciju un D vitamīnu (piemēram, piens, biezpiens, siers, šprotes, lasis). Kalcijs jāuzņem ar pārtikas produktiem. Ja nepieciešams, tad jālieto kalciju saturoši medikamenti. Vidēji dienā jāuzņem 1000 – 1200 mg kalcija.

Lietojot medikamentus osteoporozes ārstēšanai, papildu kalcija un D vitamīna lietošana var palīdzēt uzlabot ārstēšanas gala rezultātu un ātrāk palielināt kaulu minerālo blīvumu!

Diemžēl Latvijā netiek apmaksāta specifiskā osteoporozes terapija vīriešiem. Tas liecina par dzimumu diskrimināciju un nevienlīdzību osteoporozes ārstēšanas iespēju ziņā Latvijā, ko daudzu gadu garumā nav izdevies novērst. Pasaulē ir veikta virkne pētījumu, kuri publicēti vadošos pasaules mēroga medicīniskos žurnālos, par osteoporozes ārstēšanu vīriešiem ar specifiskiem osteoporozes medikamentiem.

Ja vīriešiem diagnosticēta osteoporoze, tad regulāri jālieto specifiski medikamenti osteoporozes ārstēšanai, kas vismazāk ietekmē dzīves daudzveidīgās un ikdienas norises!

Vīriešiem ar osteoporozi ārstam iespējams piemērot dažādu grupu medikamentus ar dažādu ievades režīmu, piemēram, viena injekcija vēnā reizi gadā. Katram vīrietim ar atbilstošiem osteoporozes KMB rādītājiem un osteoporozes izraisītiem lūzumiem, pavadošām slimībām, iespējams piemeklēt individuālu ārstēšanu, kas neizraisa dzīves ritma, vaļasprieka, ģimenes dzīves vai darba ritma izmaiņas.

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *