Osteoporozes ārstēšana – ar pacietību!

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

pavasaris-2018-aprupe

Sākot osteoporozes ārstēšanu, pacients pieņem pareizu lēmumu par labu savai kaulu veselībai. Ar pašreiz pieejamiem medikamentiem iespējams samazināt kaulu noārdīšanās procesu, uzlabot kaulu minerālo blīvumu un svarīgākais – samazināt kaulu lūzumu risku. Osteoporoze ir hroniska slimība ar ilgstošu ārstēšanu, tāpēc jābūt pacietīgiem – kauli atjaunojas lēni.

Osteoporozi visbiežāk diagnosticē sievietēm pēcmenopauzes vecumā. Mūsdienās sievietes pēcmenopauzes vecumā pavada vairāk nekā 30 gadus, līdz ar to kaulu lūzumu risks ar katru nodzīvoto gadu strauji palielinās. Lai šos gadus nodzīvotu kvalitatīvi un bez lūzumiem, laikus jārūpējas par kaulu veselību – jāuzsāk osteoporozes ārstēšana.

Vēsturiski osteoporoze bija zināma slimība jau 19. gadsimtā, bet tajā laikā vēl nebija pieejama mērķtiecīga ārstēšana. 20. gadsimta 40. gados osteoporozes ārstēšanā sāka izmantot sieviešu dzimumhormonu aizvietojošu ārstēšanu. Tai bija labs efekts, bet tomēr bija arī blakusparādības. Tas rosināja meklēt arvien jaunas osteoporozes ārstēšanas iespējas. Pašreiz osteoporozes ārstēšanā pieejami divu veidu medikamenti – medikamenti, kas samazina kaulu noārdīšanos (bisfosfonātu grupas medikamenti un medikaments no cilvēka monoklonālo antivielu grupas) un medikamenti, kas pastiprina kaulu veidošanos.

Bisfosfonātu grupas medikamentus osteoporozes ārstēšanā izmanto biežāk. Šie medikamenti ir labi zināmi, un ir iespējams izsekot to lietošanas blaknēm un ilgstošas lietošanas efektiem. Bisfosfonātu grupas medikamenti samazina mugurkaula skriemeļu lūzumu risku par 40–70%, augšstilba kakliņa kaula lūzumu risku par 20–50% un citu kaulu lūzumu par 15–39%. To efektivitāte ir pierādīta pēcmenopauzes, vīriešu un medikamentu (glikokortikosteroīdu) izraisītas osteoporozes ārstēšanā.

Ņemot vērā, ka bisfosfonātu grupas medikamentus osteoporozes ārstēšanā aktīvi lieto jau kopš 90. gadiem, zināms to efekts uz kaulu vielmaiņu. Pēc 3–5 gadu regulāras bisfosfonātu grupas medikamentu lietošanas kaulu minerālais blīvums uzlabojas, bet pēc tam novēro medikamentu efekta mazināšanos un kaulu lūzumu riska palielināšanos. Līdz ar to tiek rekomendēts lietot šīs grupas medikamentus ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc piecu gadu lietošanas nepieciešams atkārtoti pārskatīt osteoporozes riska faktorus, pārbaudīt kaulu minerālo blīvumu un noteikt kaulu vielmaiņas marķierus. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiek pieņemts lēmums – pārtraukt bisfosfonātu grupas medikamentu lietošanu (jeb “medikamentu brīvdienas”) vai pāriet uz citiem medikamentiem.

Ja, lietojot bisfosfonātu grupas medikamentus, ir būtiski uzlabojies kaulu minerālais blīvums un nav notikuši kaulu lūzumi, kā arī kaulu vielmaiņas marķieru analīzē redzams kaulu noārdīšanās nomākums, medikamentus uz laiku var atcelt (“medikamentu brīvdienas”). Šiem medikamentiem piemīt spēja turpināt kādu laiku uzlabot kaulu minerālo blīvumu pēc to lietošanas pārtraukšanas.

Savukārt, ja pacientam saglabājas palielināts kaulu lūzumu risks un kaulu minerālais blīvums nav būtiski uzlabojies, osteoporozes ārstēšanu nepieciešams turpināt ar citiem medikamentiem.
Medikaments no cilvēka monoklonālajām antivielām ir pamatota un laba izvēle, turpinot osteoporozes ārstēšanu. Šo medikamentu var lietot ne tikai kā otrās izvēles medikamentu, turpinot osteoporozes ārstēšanu, bet arī kā pirmās izvēles medikamentu noteiktās situācijās. Piemēram, šo medikamentu atšķirībā no bisfosfonātu grupas medikamentiem var lietot pacienti ar samazinātu nieru darbību. Jāņem vērā, ka bisfosfonātu grupas medikamentus tablešu veidā nevar lietot pacienti, kuriem ir kuņģa vai divpadsmit zarnu čūla, barības vada atviļņa slimība, jo šie medikamenti kairina kuņģa un zarnu gļotādu.

Medikaments no cilvēka monoklonālajām antivielām samazina mugurkaula skriemeļu lūzumus par 68% un augšstilba kaula kakliņa lūzumus par 40%. Šī medikamenta efektivitāte pierādīta pēcmeno­pauzes, vīriešu un medikamentu (glikokortikosteroīdu) iz­raisītas osteoporozes gadījumā. Jāatzīmē, ka šim medikamentam ir ērtāka lietošana – viena zemādas injekcija ik sešus mēnešus, un injekciju pacienti var veikt paši.

Zinātniskā pētījumā pierādīts, ka, pēc ilgstošas bisfosfonātu grupas lietošanas sākot ārstēšanu ar cilvēka monoklonālajām antivielām, kaulu minerālais blīvums turpināja būtiski uzlaboties un blaknes (piemēram, žokļa kaula bojājums jeb žokļa osteonekroze) bija tikpat reti sastopamas. Tas nozīmē, ka medikaments no cilvēka monoklonālajām antivielām ir laba izvēle, turpinot osteoporozes ārstēšanu. Turklāt uzlabojas pacientu līdzestība ārstēšanai, jo jāveic tikai viena medikamenta injekcija ik sešus mēnešus.

Ko darīt tālāk?

Osteoporozes medikamentu pētniecība turpinās. Ja osteoporozes ārstēšana pārsniedz 10 gadus, lēmums par tālākajiem medikamentiem tiek pieņemts katram pacientam individuāli.

Esiet pacietīgi!

Osteoporozes ārstēšana ir ilga, un efekts nav tūlīt acīmredzams. Bet ņemiet vērā, ka osteoporozes ārstēšanai pieejamas dažādas medikamentu grupas, kuras var lietot pamīšus un ilgstoši, uzlabojot kaulu minerālo blīvumu un samazinot kaulu lūzumu risku!

Bisfosfonātu grupas medikamenti Medikaments no cilvēka monoklonālajām antivielām
Samazina mugurkaula skriemeļu lūzumu risku par 40–70%, augšstilba kakliņa kaula lūzumu risku par 20–50% Samazina mugurkaula skriemeļu lūzumus par 68% un augšstilba kaula kakliņa lūzumus par 40%
Efektivitāte ir pierādīta pēcmenopauzes, vīriešu un medikamentu (glikokortikosteroīdu) izraisītas osteoporozes ārstēšanā Efektivitāte pierādīta pēcmenopauzes, vīriešu un medikamentu (glikokortikosteroīdu) izraisītas osteoporozes gadījumā
Tabletes, kuras lieto katru dienu/reizi nedēļā, intravenozi ievadāmi reizi gadā vai reizi trīs mēnešos Zemādas injekcija reizi sešos mēnešos
Nevar lietot pacienti ar samazinātu nieru darbību Var lietot pacienti ar samazinātu nieru darbību
Tablešu veidā nevar lietot pacienti, kuriem ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu čūla, barības vada atviļņa slimība, jo šie medikamenti kairina kuņģa un zarnu gļotādu Var lietot pacienti ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu čūlu, barības vada atviļņa slimību
Nevar lietot ilgāk par 3–5 gadiem Laba alternatīva pēc bisfosfonātu grupas medikamentu ilgstošas lietošanas

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.