Osteoporozes izmeklējumi

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

pavasaris-2014-osteoporozes-izmeklejumi-foto

Iepriekšējā Kaulu Veselības numurā mēs sniedzām daudz informācijas par osteoporozi – izplatītāko kaulu slimību, kuras rezultātā kauli kļūst trausli un viegli lūzt. Osteoporoze var būt primāra vai sekundāra. Primāra osteoporoze attīstās sievietei pēcmenopauzes vecumā (Latvijā biežāk pēc 50 gadu vecuma), kad dzimumhormonu izdalīšanās ir nepietiekama. Vīriešiem arī var attīstīties primāra osteoporoze, kad pēc 70 gadu vecuma kaulu struktūra dabīgu novecošanās procesu rezultātā kļūst trausla. Savukārt sekundāra osteoporoze attīstās, ja pacientiem ir kāda hroniska slimība, veikta operācija vai pacienti lieto medikamentus, kas veicina kaulu masas zudumu. Vīriešiem 65% gadījumu osteoporoze attīstās citu slimību vai medikamentu lietošanas rezultātā, bet sievietēm trešdaļā gadījumu osteoporozei tiek atklāts kāds noteikts cēlonis.

«Zelta standarts» kaulu pārmaiņu atklāšanai ir osteodensitometrija jeb kaulu minerālā blīvuma mērījums. Bet jāņem vērā, ka osteodensitometrija nav vienīgais izmeklējums, pēc kura rezultātiem vadoties, var izteikt secinājumus par kaulu stiprību. Papildus ārsts var rekomendēt noteikt kaulu vielmaiņas rādītājus asinīs, kas ir divu veidu: kaulu noārdīšanās jeb resorb­cijas marķieri un kaulu veidošanās marķieri. Saīsināti biežāk noteikto kaulu norādīšanās marķieri apzīmē kā CTX, bet kaulu veidošanās marķierus – kā P1NP un osteokalcīns. Pēc šo rādītāju rezultātiem var spriest par kaulu vielmaiņas procesiem katram pacientam individuāli. Tiklīdz kaulu minerālais blīvums ir noteikts un osteoporozes diagnoze tiek apstiprināta ar ārsta slēdzienu, jāprecizē osteoporozes cēlonis – ārstam jāizvērtē un jāizslēdz sekundāras osteoporozes iespējamība. Ja tas netiek precizēts, ārstēšana var būt neefektīva un kaulu minerālais blīvums var pazemināties arī turpmāk, un var notikt trauslo kaulu lūzums.

Zināmas daudzas slimības un stāvokļi, kas ietekmē kaulu veselību, tāpēc nepieciešama vispusīga pacientu izmeklēšana, nosakot arī laboratoriskus rādītājus. Kaulu masas zudums attīstās endokrinoloģisku, iekaisīgu slimību rezultātā, kā arī nepilnvērtīga uztura vai dažādu medikamentu lietošanas dēļ. Slimības, kuru rezultātā attīstās osteoporoze, ir hroniska nieru slimība, hronisks aknu bojājums, cukura diabēts, pastiprināta vairogdziedzera darbība jeb tireotoksikoze, pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība jeb hiperparatireoīdisms un asins ļaundabīgi audzēji, piemēram, leikoze.

Veseliem kauliem nepieciešams arī celtniecības materiāls – kalcijs, fosfors un D vitamīns, kas uzsūcas tievajās zarnās. Ja ir attīstījušies uzsūkšanās traucējumi zarnās, pacientam pietrūkst materiāla veseliem un stipriem kauliem. Kaulu izmaiņas var rasties, piemēram, pacientiem ar celiakiju, iekaisīgām resno zarnu slimībām vai cistisko fibrozi, vai pēc veiktas kuņģa un zarnu ķirurģiskas operācijas.

Ārstam jāizjautā un jāizmeklē pacienti, jo pacientu sūdzības un atradne apskates laikā var norādīt par kādu no slimībām, kas izraisa kaulu masas zudumu un kas var būt par cēloni sekundāras osteoporozes attīstībai.

Lai ārsts apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par kaulu veselību ietekmējošām slimībām vai stāvokļiem, iesaka veikt laboratoriskās analīzes. Pieredzējis un sertificēts medicīnas personāls, izmantojot vienreizlietojamo sistēmu asiņu parauga noņemšanai, veic zemādas vēnas punkciju (visbiežāk elkoņa locītavas iekšpusē vai plaukstas ieloka pusē, plaukstas virspusē). Iegūtajā asins paraugā iespējams izvērtēt rādītājus, turpmāk spriežot par noteiktu slimību klātesamību, kas ietekmē kaulu minerālo blīvumu.

Laboratoriskā analīze jeb rādītājs, kas vispārēji raksturo pacienta veselības stāvokli, ir pilna asins aina. Šis rādītājs sniedz daudz informācijas par organisma stāvokli. Ja pacientam ir akūta vai hroniska iekaisuma process organismā (piemēram, iekaisīgas resno zarnu slimības), palielināsies iekaisuma šūnu jeb leikocītu skaits. Asins audzēju gadījumā (piemēram, leikoze) leikocītu skaits var būt izteikti paaugstināts vai pazemināts, ir būtiskas novirzes dažādu leikocītu veidu sadalījumā. Papildus pilnā asins ainā var izvērtēt mazasinību vai asins recēšanas traucējumus, kā arī noteikt rādītāju – eritrocītu grimšanas ātrumu jeb EGĀ. Palielināts eritrocītu grimšanas ātrums norāda uz iekaisuma procesu organismā vai iespējamu ļaundabīga audzēja attīstību, vai par saslimšanu ar mielomu. Pilna asins aina var netieši liecināt par kaulu veselību ietekmējošām slimībām, un, pamatojoties uz atklātajām izmaiņām, ārsts var rekomendēt veikt papildus diagnostiskos rentgenoloģiskos izmeklējumus.

Laboratorijā jānosaka, vai kaulu veidošanai ir pietiekami daudz celtniecības materiāla – asins paraugā nosaka kalcija, fosfora un kopējā D vitamīna jeb 25(OH)D vitamīna līmeni. Ja pacientam ir nepietiekams D vitamīna līmenis, ir traucēta kalcija uzsūkšanās tievajās zarnās. Pazemināts kalcija līmenis liecina par nepietiekamu kalcija uzņemšanu ar uzturu vai arī norāda par dažu dziedzeru nepietiekošu darbību, vai kādu iedzimtu slimību. Ja kalcija līmenis ir augstāks par pieņemto normu, tas liecina, piemēram, par pastiprinātu epitēlijķermenīšu darbību (piemēram, primāru hiperparatireoīdismu). Epitēlijķermenīši ir dziedzeri, kas izdala parathormonu (jeb PTH). Ja šie dziedzeri darbojas pastiprināti, to izdalītā hormona ietekmē kalcijs no kauliem tiek pastiprināti izdalīts asinīs, un rezultātā kaulu struktūra kļūst irdena. Ja ir atklāts palielināts kalcija līmenis, ārsts rekomendēs veikt papildu analīzi – parathormona (PTH) līmeņa noteikšanu.

Ja ārstam pēc pacientu iztaujāšanas un apskates rodas aizdomas par hronisku nieru slimību, asins paraugā nosaka kreatinīna līmeni, kas tieši norāda uz nieru funkciju. Pēc kreatinīna līmeņa, pielietojot noteiktu formulu, var izrēķināt, cik pilnvērtīga ir nieru darbība – nieru filtrācijas spējas ātrumu jeb glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ).

Turpretī par aknu funkcionālo stāvokli liecina divu vielu līmenis asinīs, ko parasti saīsināti sauc ALAT un ASAT – tās ir alanīna un aspartāta aminotransferāzes, kas atrodas aknu šūnās, un to līmenis pieaug aknu bojājuma gadījumā.

Viens no osteoporozes iemesliem var būt pastiprināta vairogdziedzera funkcija – tireotoksikoze. Šajā gadījumā vairogdziedzeris pastiprināti izdala hormonu, ko sauc par brīvo tiroksīnu (jeb FT4), kā rezultātā vienlaicīgi izmainās arī tireotropais hormons (jeb TTH). Šī hormona darbības ietekmē visi vielmaiņas procesi organismā norit straujāk, arī kaulu noārdīšanās. Šo rādītāju arī iespējams noteikt asins paraugā.

Ja osteodensitometrijā pazemināts kaulu minerālais blīvums tiek diagnosticēts gados jaunam vīrietim vai sievietei, kad dzimumhormonu izsīkums nav raksturīgs, nepieciešams laboratoriski noteikt dzimumhormonu līmeni. Nepietiekams dzimumhormonu līmenis ir saistīts ar kaulu masas zudumu un palielinātu trauslo kaulu lūzumu risku. Šajā gadījumā vīrietim ir jānosaka testosterona līmenis, bet sievietēm – estradiola līmenis.

Kaulu minerālā blīvuma noteikšana, pielietojot osteodensitometriju, ir «zelta standarts» osteoporozes diagnozes noteikšanā. Bet, nosakot osteoporozes diagnozi, kaulu minerālā blīvuma mērījums ir tikai pirmais solis – turpmāk jāveic pacienta iztaujāšana, apskate un jārekomendē laboratoriskie izmeklējumi, kas var apstiprināt vai noliegt aizdomas par kādu slimību vai stāvokli, kura rezultātā kauli paliek trausli. Laboratoriskie izmeklējumi dod iespēju osteoporozi ārstēt efektīvāk un kvalitatīvāk!

Centrālās Laboratorijas filiāļu adreses

Rīgā

Filiāles adrese Darba laiks Tālrunis
A. Saharova iela 16 8:00–16:00 (darba dienās) 67 136 949
Anniņmuižas bulv. 85 8:00–16:00 (darba dienās) 67 414 336
Gaiļezera iela 8 8:00–10:00 (no pirmd. līdz ceturtd.)
8:00–9:30 (piektd.)
67 530 628
Gobas iela 10a 8:00–16:00 (darba dienās) 67 433 042
Juglas iela 2 8:00–16:00 (darba dienās) 67 521 864
Lāčplēša iela 38 8:00–16:00 (darba dienās) 67 283 614
Lielvārdes iela 68 8:00–24:00–8:00 (katru dienu) 67 334 433
Nīcgales iela 5 8:00–16:00 (darba dienās) 67 562 104
Nometņu iela 60 8:00–16:00 (darba dienās) 67 615 820
Sliežu iela 19 8:00–16:00 (darba dienās) 67 394 358

Sadarbības partneris Rīgā

Filiāles adrese Darba laiks Tālrunis
Privātklīnika “Jūsu Ārsti”, Apūzes iela 14 8:00–20:00 (darba dienās) 67 870 029

Ārpus Rīgas

Filiāles adrese Darba laiks Tālrunis
Auce, Izglītības centrs, Jelgavas iela 1a 8:00–11:00 (darba dienās) 26 528 750
Daugavpils, Arhitektu ielā 12 8:00–16:00 (darba dienās) 26 143 710
Daugavpils, Aveņu ielā 26 8:00–16:00 (darba dienās) 25 464 649
Eleja, Pašvaldības ēka, Dārza iela 5 8:00–16:00 (darba dienās) 63 061 260
Jelgava, Brīvības bulv. 6 8:00–20:00 (katru dienu) 63 026 425
Jelgava, Zemgales prosp. 15 8:00–16:00 (darba dienās) 63 022 660
Jūrmala, Kauguri, Talsu šoseja 39 8:15–11:00 (pirmd., trešd., ceturtd.) 67 755 290
Liepāja, Aldaru iela 20/24 8:00–16:00 (darba dienās) 63 451 154
Līvāni, Zaļa ielā 44 8:00–16:00 (darba dienās) 65 342 277
Piņķi, Ārstu prakse “Svīre”, Jūrmalas iela 14 8:00–16:00 (darba dienās) 67 914 499
Sabile, Pilskalna iela 6 8:00–16:00 (darba dienās) 63 252 665
Saldus, Slimnīcas ielā 3 8:00–16:00 (darba dienās) 27 874 906

Sadarbības partneris Jelgavā

Filiāles adrese Darba laiks Tālrunis
“MS Optima 1”, Raiņa iela 42 9:00–17:00 (no pirmd. līdz ceturtd.)
9:00–16:00 (piektd.)
63 022 987

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.