Saule – gripas un citu vīrusu profilakse?

mm

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

pavasaris-2016-saule

Saule ir zvaigzne, kas dod gaismu un enerģiju visām dzīvajām būtnēm jau miljardiem gadu ilgi. Tā izstaro dažāda garuma elektromagnētiskos viļņus, t. sk. ultravioleto starojumu (turpmāk – UVS). UVS cilvēkiem ir īpaši svarīgs, jo tā ietekmē ādā veidojas D vitamīns. Ādā atrodas D vitamīna neaktīvā forma, kura saules gaismas jeb UVS ietekmē pārveidojas par aktīvā D vitamīna priekšteci jeb hormonu kalcitriolu. Zināms, ka līdz pat 90% D vitamīna mēs iegūstam no saules gaismas.

UVS intensitāte un līdz ar to D vitamīna veidošanās ādā ir atkarīga no šādiem faktoriem.

  • Saules krišanas leņķis. Jo saule ir augstāk pie debesīm, jo lielāks UVS daudzums nonāk uz zemes vir­smas. Latvijā saule visaugstāk atrodas vasaras mēnešos, un augstākais punkts ir Vasaras saulgriežu laikā.
  • Ģeogrāfiskais platums. Jo tuvāk ekvatoram, jo lielāks ir UVS. Tātad, ceļojot uz dienvidiem, būs lielāks UVS daudzums. Un pretēji, ziemeļu platuma grādu valstīs, t. sk. Latvijā, UVS daudzums ir mazāks.
  • Mākoņu daudzums. Lielāks UVS nonāk uz zemes, ja debesis ir pilnīgi skaidras.
  • Aktīvā virsma. Zemes vai ūdens virsma UVS atstaro. Piemēram, sniegs spēj atstarot līdz 80%, pludmales smiltis – 15%, ūdens virsma – 50% no UVS.
  • Ozons absorbē daļu no UVS (piemēram, pilsētās ar ievērojamu gaisa piesārņojumu ozona slānis ir mazāks).

Ideju par to, ka saules gaismai būtu nozīme dažādu elpceļu infekciju un gripas attīstībā, pirmo reizi izteica ārsts Dīns Smailijs (Dean Smiley, ASV, Kornela Universitāte) 1926. gadā. Zinātnei virzoties uz priekšu, mūsdienās ir skaidrs, ka no saules gaismas ir atkarīga D vitamīna veidošanās, kura deficīts ir viens no cēloņiem akūtām elpceļu infekcijām un gripai. Aktīvā D vitamīna forma jeb kalcitriols piesaistās pie dažādu šūnu virsmā esošiem speciāliem receptoriem, un šie receptori ir atklāti uz visu imūnsistēmas šūnu virsmas. D vitamīna piesaistīšanās pie imūnsistēmas šūnām ierosina tās izdalīt vairāk pretmikrobu olbaltumvielas un izdalīt mazākā daudzumā iekaisumu ierosinošās vielas jeb citokīnus. Uzlabojot līdzsvaru starp pretmikrobu olbaltumvielu veidošanos un iekaisuma mazināšanos, tiek nodrošināta aizsardzība pret akūtām elpceļu infekcijām un gripu, bet inficēšanās gadījumā – novērota vieglāka slimības gaita (piemēram, mazāk gripas komplikāciju).

Par D vitamīna nozīmi imūnsistēmas darbībā liecina arī fakts, ka gripas un elpceļu infekcijas biežāk sastopamas ziemas periodā, kad saules gaismas ir mazāk un D vitamīna līmenis organismā ir zemāks. Zinātnieki izpētījuši, ka cilvēki ar nepietiekamu D vitamīna līmeni (mazāk nekā 30 ng/ ml) organismā biežāk slimo ar akūtām elpceļu infekcijām un gripu. Piemēram, cilvēkiem ar nepietiekamu D vitamīna līmeni ir divas reizes lielāks risks saslimt ar gripu.

Palielinot D vitamīna līmeni asinīs par 4 ng/ml, risks saslimt ar akūtu elpceļu infekciju vai gripu samazinās par 7%!

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā gripas epidēmiskā izplatība 2014.–2015. gada sezonā ilga no janvāra sākuma līdz aprīļa vidum, un maksimālā intensitāte tika novērota janvāra beigās. Savukārt par D vitamīna līmeni Latvijas iedzīvotājiem pa gadalaikiem var spriest pēc 2014. gadā veiktā pētījuma. Šajā pētījumā (sīkāk skat. “Kaulu Veselības” 4. numura rakstā “Vairāk saules Latvijas iedzīvotājiem!”) piedalījās 264 veseli, gados jauni Latvijas iedzīvotāji, un tika secināts, ka lielākajai daļai pētījuma dalībnieku bija nepietiekams D vitamīna līmenis neatkarīgi no dzimuma un gadalaika (skat. attēlā D vitamīna līmeni respondentiem atkarībā no gadalaika), bet īpaši zemāks D vitamīna līmenis sakrita ar gripas epidēmijas laiku Latvijā.

pavasaris-2016-saule-grafiks-lv

Kā rīkoties, lai D vitamīna līmenis būtu lielāks?

  • Lai uzzinātu savu D vitamīna līmeni, jāvēršas laboratorijā un jānosaka kopējā D vitamīna jeb 25(OH)D vitamīna līmenis asinīs.
  • Ja asins analīzēs konstatē pazeminātu D vitamīna līmeni (<30 ng/ ml), jārīkojas! Optimālais D vitamīna lī­menis, kas jāuztur visu gadu, ir 40–70 ng/ml. Zinātniskie pētījumi liecina, ka šādā koncentrācijā tas aktivizē ķermeņa aizsardzības mehānismus un stiprina imunitāti.
  • Tumšajos gada mēnešos saules augstums, liels mākoņu daudzums un mūsu valsts atrašanās ziemeļu platuma grādos nosaka, ka UVS ir mazāks un mēs neiegūstam pietiekami D vitamīnu. Tāpēc Latvijas iedzīvotājiem papildus jālieto D vitamīnu saturoši preparāti, bet par to lietošanu jākonsultējas ar ārstu!
  • Vasarā jāatrodas saulē ar atklātu seju, rokām un apakšstilbiem vismaz 30 minūtes ilgi katru dienu (bet nedrīkst lietot saules aizsargkrēmus – tie samazina D vitamīna veidošanos!)

Esiet veseli un neslimojiet!

Lasiet arī:

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.