Seniori, esiet informēti!

mm

Alla Haduņkina

Dr., interniste, poliklīnika SIA “Via Una”

pavasaris-2017-seniori

Pasaules iedzīvotāji dzīvo arvien ilgāk, un novecošana ir normāls fizioloģisks process. Novecošana ir daudzu faktoru noteikta jeb multifaktoriāla – visas dzīves garumā mūs ietekmē dažādi iekšēji un ārēji faktori, tostarp stress, slimības, radiācija, temperatūras svārstības, skābekļa trūkums, uzturs, ķīmiskas vielas un atmosfēras piesārņojums. Pastāv vairākas teorijas, kāpēc cilvēki noveco. Zinātnieki vēl skaidri nezina, kas dominē organismā un nosaka novecošanas procesu. Novecošanas process ir izmaiņu kopums mūsu organismā, kas notiek visu dzīvi un visvairāk sāk izpausties vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Pēc Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) datiem, no 2015. gadam līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits, kuri būs vecāki par 60 gadiem, dubultosies – no 12% uz 22%. Savukārt ap 2020. gadu iedzīvotāju skaits, kuri būs vecāki par 60 gadiem, pārsniegs bērnu skaitu vecumā līdz 5 gadiem.

PVO ir noteikusi, ka seniori ir cilvēki, kuri ir vecāki par 65 gadiem.

Daudzas slimības ir saistītas ar novecošanos, piemēram, sirds un asinsvadu, muskuloskeletālas un nervu sistēmas slimības, dzirdes un redzes pasliktināšanās. Lai cilvēki dzīvotu pēc iespējas ilgāk un pilnvērtīgāk, ir nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes. Tāpēc jebkurā vecumā ir nepieciešamas profilaktiskas ārsta apskates un veselības pārbaudes jeb skrīnings. Skrīnings (angļu valodā screening) ir preventīvās medicīnas jeb slimību profilakses svarīga daļa. Skrīninga testus izmanto, lai atklātu slimības agrīnā stadijā – pat tad, kad vēl nav slimību izpausmju.

Cilvēks reti saslimst stundas laikā, ja vien tā nav kāda infekcijas slimība. Nemēdz būt, ka šodien cilvēks ir pilnīgi vesels, bet nākamajā dienā jau ir vesela virkne dažādu slimību vai veselības problēmu. Cilvēki reti vēršas pie ārsta, ja viņiem nav nekādu sūdzību, bet regulāras veselības pārbaudes ir nepieciešamas vairāku slimību profilaksē. Tas dod iespēju atklāt slimības laikus un uzsākt atbilstošu ārstēšanu. Savlaicīga slimību skrīninga nozīme arvien palielinās. Katram cilvēkam rekomendē periodiski veikt veselības pārbaudes, neskatoties uz vecumu un riska faktoriem. Protams, vairāk uzmanības jāpievērš senioriem.

Regulārās veselības pārbaudēs liela nozīme ir laboratorai diagnostikai, jo pastāv dažādi rādītāji analīzēs, kas palīdz atklāt slimības agrīni. Skrīnings laboratorajā diagnostikā varbūt kā rutīnas izmeklējumi, kā arī kādai slimībai specifiski izmeklējumi. Rutīnas izmeklēšana ļauj nepalaist garām izplatītākās slimības un veselības problēmas, piemēram, aterosklerozi, cukura diabētu, asins slimības, dažādu vitamīnu deficītu, vairogdziedzera darbības traucējumus un citas.

Lai palielinātu mūža garumu un kvalitatīvi nodzīvotu šos pievienotos dzīves gadus, nepieciešamas profilaktiskas pārbaudes, īpaši senioriem! Kādi rādītāji būtu jānosaka analīzēs?

  • Pilna asins aina – informatīva analīze, kura parāda asins šūnu daudzumu (piemēram, eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaitu). Pilnā asins ainā var noteikt arī hemoglobīna līmeni, kas ir pazemināts mazasinības gadījumā.
  • Urīna analīze – palīdz atklāt nieru saslimšanas, urīnceļu infekcijas. Urīna analīze var netieši norādīt arī uz hronisku nieru slimību vai cukura diabētu.
  • Koprogramma – jeb fēču analīze palīdz atklāt gremošanas problēmas (piemēram, aizkuņģa dziedzera pasliktinātu darbību).
  • Zarnu vēža skrīnings – slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (obligāts visiem pacientiem no 50 gadu vecuma reizi gadā).
  • Prostatas jeb priekšdziedzera vēža skrīnings – vīriešiem prostatas specifiskā antigēna noteikšana asinīs reizi gadā ir obligāta vecumā no 50 līdz 75 gadiem.
  • Lipīdu jeb holesterīnu noteikšana (kopējais holesterīns, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns un triglicerīdi) – aterosklerozes riska noteikšanai. Ja lipīdi ir normas robežās, pastāv mazāka insulta un infarkta risks. Ja testa rezultāti ir virs normas, tad jāvēršas pie ārsta, kas rekomendēs diētu, dzīvesveida maiņu un medikamentus, kas mazinās paaugstinātu holesterīnu.
  • Diabēta skrīnīngs – glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā un glikētā hemoglobīna jeb HbA1c noteikšana.
  • Vairogdziedzera hormoni – tireotropais hormons jeb TSH. Vairogdziedzera hormoni ir svarīgi vielmaiņas procesos un visa organisma normālai darbībai. Bieži, paliekot vecākiem, vairogdziedzera darbība pavājinās, bet pazīmes ir nespecifiskas, piemēram, nogurums vai hroniski aizcietējumi.
  • Aknu proves – norāda uz aknu darbību. Laboratori var noteikt bilirubīna līmeni – substrāts, kas rodas, hemoglobīnam noārdoties. Bilirubīna līmeņa palielinājums var liecināt par aknu un žultsceļu problēmām vai asins slimībām. ALAT, ASAT – fermenti, kas atrodas aknu šūnās, nierēs, skeleta muskuļos un miokardā. Fermentu līmenis palielinās aknu slimību gadījumā.
  • D vitamīna noteikšana – lielai cilvēku daļai ir samazināts D vitamīna daudzums. D vitamīns palīdz saglabāt kaulus stiprus, kā arī nepieciešams senioriem, lai saglabātu muskuļu spēku. Šis vitamīns ir arī svarīgs elpceļu infekciju, vēža profilaksei, kā arī ir ziņojumi, ka D vitamīna lietošana pagarina dzīves ilgumu.
  • Nieru funkcija – kreatinīna līmenis. Kreatinīns ir slāpekļa vielu maiņas produkts. Tas izvadās no organisma tikai caur nierēm, tādēļ kreatinīna līmeni asinīs izmanto nieru funkciju noteikšanai. Tas palielinās, ja ir nieru darbības traucējumi. Papildus par nieru izvades spējām var spriest arī pēc elektrolīta kālija līmeņa asinīs.
  • Kalcija līmenis asinīs – kalcijs ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem organismā. Tas ir kaulu pamatelements, kā arī tas ir nepieciešams labai muskuļu un nervu, sirds darbībai.
  • Parathormons – tiek veidots epitēlijķermenīšos, kas atrodas blakus vairogdziedzerim. Tas nodrošina kalcija līdzsvaru organismā, iedarbojoties uz nierēm, zarnām un kauliem.
  • Vitamīni, piemēram, folskābe. Folskābe pieder pie B vitamīnu grupas un ir svarīga asinsradei, sarkano asins šūnu veidošanai. Folskābe ir nepieciešama arī nervu sistēmas normālai darbībai. Folskābes deficīts var rasties no nepilnvērtīgas diētas, funkcionāliem gremošanas vai uzsūkšanas traucējumiem, kādi bieži ir vecāka gadagājuma cilvēkiem. B12 vitamīns neveidojas mūsu organismā, mēs to uzņemam tikai ar uzturu. B12 vitamīns arī ir nepieciešams normālai asinsradei. Vitamīna deficīts var izraisīt mazasinību un nervu sistēmas darbības traucējumus. Biežākais B12 vitamīna deficīta cēlonis arī ir nepilnvērtīgs uzturs un uzsūkšanās traucējumi zarnu traktā.
  • Ferritīns – to nosaka mazasinības diagnostikai, ja ir aizdomas par dzelzs nepietiekamību organismā.

Seniori! Esiet informēti un rūpējieties par savu veselību – veiciet profilaktiskas pārbaudes!

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *