Sports pacientiem ar osteoporozi

mm

Guna Vītoliņa

Dr., fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, AS «Veselības centru apvienība»

rudens-2017-sports

Pagājušā gadsimta 90. gados ASV, Kanādā un vēlāk Eiropā tika veikti apjomīgi zinātniski pētījumi par fizisko aktivitāšu ietekmi uz veselību visās vecumu grupās: bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, kā arī senioriem pēc 65 gadu vecuma. Ja katrs jebkura vecuma iedzīvotājs ikdienā veiktu vismaz 30 minūšu vidējas intensitātes aktivitātes, tad sabiedrības kopējā veselība tiktu uzlabota. Regulāras fiziskās aktivitātes samazina sirds slimību, palielināta asinsspiediena un cukura diabēta risku, palielina muskuļu spēku, trenē līdzsvaru un mazina kritienu risku. Otra būtiska atziņa no pētījumiem – vairāk ir labāk. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuri jau ir vidēji aktīvi, palielinot aktivitāšu intensitāti un apjomu, būs ieguvēji. Palielinot fizisko aktivitāšu apjomu, uzlabojas cilvēka darbspējas, samazinās hronisku slimību risks, tiek veicināta daudzu slimību ārstēšanas efektivitāte, mazinās priekšlaicīgas nāves risks.

Kas ir mērenas, vidējas un augstas intensitātes slodze?

Slodzes intensitātes noteikšanai tiek izmantota 10 punktu skala, kur nekustīga darbība, piemēram, sēdēšana vai gulēšana, atbilst 0 punktiem, bet pilnīgs spēku izsīkums slodzes rezultātā – 10 punktiem.

Mērena slodzes intensitāte ir 4 punkti, vidēja intensitāte atbilst 5 līdz 6 punktiem, kas izraisa ievērojamu sirdsdarbības un elpošanas paātrināšanos, savukārt augstas intensitātes aktivitāte ir robežās no 7 līdz 8 punktiem un izraisa lielu sirdsdarbības un elpošanas paātrināšanos (slodzes rezultātā ir “slapja mugura”).

Ķermenis ātri pierod pie fiziskās slodzes, tāpēc slodzi speciālistu uzraudzībā var kāpināt, piemēram, palielinot kustību atkārtojumu skaitu (rodas piepūle un palielinās intensitāte) vai pagarinot aktivitātes ilgumu par 5 minūtēm.

Iegaumējiet!

  • Neesiet pasīvi ilgāk par divām stundām dienā.
  • Papildus piecas reizes nedēļā jābūt vidējas intensitātes vai trīs reizes nedēļā augstas intensitātes aerobai slodzei.
  • Paralēli divas reizes nedēļā veiciet spēka un lokanības vingrojumus.

Jāatceras, ka vingrinājumu pozitīvais efekts samazināsies, ja tie tiks pārtraukti!

Vai var sportot, ja ir osteoporoze?

Osteoporozes ārstēšanas galvenais mērķis ir novērst pirmo lūzumu, jo tas ir palaidējmehānisms turpmākiem lūzumiem. Bez atbilstošas ārstēšanas 86 % gadījumu pēc pirmā lūzuma attīstās nākamais.

Fiziskās aktivitātes osteoporozes gadījumā iedala:

  • osteoporozes profilaksei;
  • fiziskās aktivitātes pacientiem ar osteoporozi, bet bez lūzuma;
  • fiziskās aktivitātes pacientiem ar osteoporozi un ar notikušiem lūzumiem;
  • fiziskās aktivitātes pacientiem ar osteoporozes sarežģījumiem.

Osteoporozes profilaksei

Rehabilitācijas pasākumi veselām sievietēm pēc menopauzes un pacientiem ar osteopēniju jeb nedaudz samazinātu kaulu minerālo blīvumu iekļauj muguras muskulatūras spēka vingrinājumus un augšstilba muskulatūras pretestības vingrinājumus pret gravitācijas spēku. Šai cilvēku grupai ir piemērojami iepriekš minētie ieteikumi par fiziskās aktivitātes apjomu.

Osteoporoze bez lūzuma

Ņemot vērā pacienta vispārējo stāvokli, speciālists (fizioterapeits, re­habilitalogs) izveido individuālu vingrinājumu programmu jeb plānu, kas ietver vingrinājumus ar svaru celšanu, posturālo jeb pozas treniņu, spēka un pretestības vingrinājumus, mīksto audu stiepšanu, locītavu mobilizāciju un līdzsvara treniņu. Rezultātā uzlabojas pacientu funkcionālās spējas, palielinās kaulu masa un muskuļu spēks, uzlabojas līdzsvars un samazinās kritienu risks – uzlabojas dzīves kvalitāte!

Osteoporoze ar lūzumu

Protams, medikamenti ir osteoporozes ārstēšanas stūrakmens, bet būtiska nozīme ir adekvātai un regulārai fizioterapijai. Vingrojumi smagas osteoporozes gadījumā ar notikušu lūzumu ir saudzējoši. Pamatā tie ir gaitas, stājas, līdzsvara un koordinācijas treniņi, nerekomendē strauju noliekšanos un rotāciju. Izmanto zemas intensitātes mugurkaula muskulatūru nostiprinošos vingrojumus, kā arī akcentē posturālās kontroles vingrojumus, jo tie notur ķermeņa gravitācijas centru tādā stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru un aizkavē kritienus. Līdzsvara vingrojumu veikšana trīs reizes nedēļā ir pietiekama kritienu riska samazināšanai.

Regulāri veicot līdzsvara vingrinājumus, kritienu iespējamība samazinās par 35–45 %!

Fiziskās aktivitātes vienmēr jāuzsāk speciālista uzraudzībā, nodarbības notiek individuāli. Ja ir laba pacientu līdzestība, tad ļoti vēlamas ir nodarbības grupās, jo ir pierādīta šāda tipa treniņu psiholoģiskā un sociālā nozīme, tas uzlabo līdzestību.

Kad apgūti ārstnieciskās vingrošanas pamati un notikusi adaptācija fiziskai slodzei, tad slodzi var kāpināt, mainot nodarbību veidus. Pierādīts, ka spēka vingrojumi pret gravitācijas spēku palielina muskuļu spēku un stiprina kaulus, palielina izturību. Tos var veikt ceļot svarus un ar trenažieru palīdzību.

Veselības Centru Apvienība (jeb VCA) ir iegādājusies un veiksmīgi izmanto ražotāja Technogym trenažierus, kuri ir olimpisko un paraolimpisko spēļu oficiālais trenažieru piegādātājs. Trenažieri ir aprīkoti ar iebūvētiem sirdsdarbības sensoriem rokturos, “fast-track” pogām (slodzes maiņa bez rokas noņemšanas no roktura), ventilatoru. Treniņa laikā ar skaņas efektu tiek parādīta nepareiza kustību amplitūda un ātrums (vizuālā atgriezeniskā saite), kas ļauj pareizi izpildīt vingrinājumus. Tāpat iebūvētā programma ļauj lietotājam izmantot un pētīt savu individuālo treniņa programmu, ievadot ķermeņa svaru, vecumu, augumu un citus nepieciešamos parametrus. Visas nodarbības ar trenažieriem notiek tikai funkcionālo speciālistu klātbūtnē un kontrolē.

Dažādos VCA centros ir pieejami divu veidu trenažieri:

  1. dinamiskie: kardiotrenažieri, Moto Med un interaktīvās jeb kustīgās sienas trenažieris;
  2. statiskais jeb izometriskais trenažieris – Huber.

Pie pirmās grupas pieder skrejceļš (dažkārt pacientiem izmanto arī lēnas iešanas režīmu), ekliptiskais – treniņa laikā cilvēks stāv vertikāli uz trenažiera un soļo ar apļveidīgām kustībām, neatraujot kājas no platformas. Zinātnieki ir pierādījuši, ka visvairāk kaulu vielmaiņu ietekmē dinamiskā fiziskā aktivitāte ar ķermeņa svaru pārnešanu. Trenējoties ar kardiotrenažieriem, visvairāk tiek trenēta kāju un muguras lejas daļas muskulatūra, tādējādi tiek nostiprināts mugurkauls, kā arī gūžas un iegurņa kauli. Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē ķermeņa masu, samazina aptaukošanos, normalizē asinsspiedienu, samazina cukura diabēta risku un uzlabo holesterīna līmeni. Šie trenažieri pieejami VCA “Pulss 5”, “Pļavnieki”, “Jugla”, “Elite” un “Aura”.

Maldīgs uzskats, ka trenažieri domāti tikai veseliem cilvēkiem vai sportistiem – izstrādāti speciāli rehabilitācijas trenažieri, kurus izmanto dažādu slimību gadījumos un dažādos ārstēšanas posmos.

Situācijās, kad pacienta vispārējais stāvoklis neatļauj šādas intensitātes un veida treniņus un/vai ja ir noticis komplicēts osteoporozes lūzums, var izmantot Moto Med trenažieri. Fizioterapeita uzraudzībā pacientam pasīvi un pēc iespējas aktīvi tiek izstrādātas kustības roku un kāju locītavās, stabili sēžot krēslā vai ratiņkrēslā.

Situācijās, kad pacients nevar uzkāpt uz kustīgās platformas vai izmantot skrejceļu, nepieciešams kāds cits trenažieris, kas var izkustināt katru ķermeņa locītavu. Ar kustīgās jeb interaktīvās sienas trenažiera palīdzību mērķtiecīgi var trenēt šo pro­blemātisko zonu. Tāpat tas ir piemērots gadījumos, kad ir kustību traucējumi, jo cilvēks var trenēties arī sēdus. Šis trenažieris ir piemērots arī pacientiem ar līdzsvara – koordinācijas traucējumiem, dažādu kāju garumu. Trenažieris ir pieejams VCA “Pulss 5”, “Pļavnieki”, “Jugla” un “Elite”.

Izometrisko jeb statisko treniņu mērķis ir trenēt mugurkaula un lielo locītavu dziļo muskulatūru. Tieši dziļās muskulatūras vājuma dēļ ir liels kritienu risks. Uzsākot šos treniņus, vispirms jāvingro horizontāli (gravitācijas spēka virzienā), tad mainot ķermeņa stāvokli pret gravitācijas spēku – sēdus, četrrāpus vai stāvus. Pacientam ir jāiemācās pareizi turēt iegurni, mugurkaulu, lai kustības būtu precīzas, pareizas, jo nepareizi veikti vingrojumi var kaitēt veselībai. Pareizu vingrošanu ar šiem trenažieriem var apgūt tikai funkcionālo speciālistu uzraudzībā, nevis meklējot informāciju internetā vai citur.

Viens no izometrisku vingrojumu trenažieriem ir kustīgā platforma (Huber) – šajā gadījumā cilvēks trenējas uz kvadrātmetru lielas kustīgas platformas.

Tā maina novietojumu trīs plaknēs – pa labi un pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ, uz augšu un uz leju. Tādējādi tiek veidota nestabila virsma un cilvēkam ir jācenšas uz tās noturēties – tiek trenēta dziļā ķermeņa muskulatūra. Trenažierim ir arī vertikāla dinamiskā kolonna ar vairākiem rokturiem, kuros ir iebūvēti sensori. Rokas tiek novietotas uz kolonnas rokturiem.

Uzdevums ir sekot speciālista norādījumiem un izpildīt uzdevumus ar rokām – spiest vai vilkt ar noteikto spēku, pielāgojoties platformas kustībām.

Trenažierim ir iebūvēta atgriezeniskās saites sistēma, tāpēc ir iespējams precīzi dozēt pielikto spēku treniņa laikā, koordinēt muskuļu darbību, kā arī sekot līdzi rezultātiem un progresam.

Strādājot ar trenažieri, ir iespējams trenēt izolētu kustību un optimizēt vienkāršākas kustības ar minimālo fizisko piepūli, kā arī veidot sarežģīto vingrinājumu kompleksu, kas prasīs ievērojamo fizisko piepūli un koncentrēšanos.

Tas nozīmē, ka, veidojot programmas ar dažādām grūtības pakāpēm, ir iespēja adaptēt slodzi cilvēkiem ar dažādiem fiziskās sagatavotības līmeņiem. Treniņa laikā tiek noslogotas visas ķermeņa muskuļu grupas. Treniņi uz kustīgās platformas dod iespēju kompleksi risināt dažādas problēmas un sasniegt izcilus rezultātus. Šis trenažieris ir pieejams VCA “Pulss 5” un “Pļavnieki”.

Atcerieties! Novecošanu nevar apturēt, bet osteoporozi gan var! Osteoporoze nav nenovēršams novecošanas process!

Lasiet arī:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *